“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz stuosteis par naseņ latgalīšu i angļu volūdā izdūtū bruoļu Juoņa i Viktora Cybuļsku gruomotu “Atmiņuos Latgolā”.

Juoņs i Viktors Cybuļski beja bruoli nu myusu dīnu Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Dekteru, kurus izškeire Ūtrais pasauļa kars. Viktors devēs trymdā i piečuok dzeivuoja ASV. Juoņs palyka Latvejā, tok 1949. godā tyka nūtīsuots i izsyuteits spaidu dorbūs, kur pavadeja sešus godus. Bruoli nikod vaira tai ari nasasatyka. Jī beja īvārojamuo latgalīšu kulturys darbinīka Andryva Jūrdža mozdāli, partū tīkšonuos piec izgleiteibys, interese par kulturviesturi i raksteišona beja jau šyupelī īlykta.


Niu gruomotā “Atmiņuos Latgolā” publicātī stuosti jau īprīšk ir bejuši daīmami skaiteituojim. Viktora Cybuļska atminis paguojušuo godu symta 50. godus beja publicātys trymdys laikrokstā “Latgolas Bolss”, sovpus Juoņa Cybuļska stuosti atrūnami juo 1995. godā izdūtajā puordūmu, dzejis i stuostu izlasē “Myuža dīnys, myuža dūmys”. Jaunuo gruomota “Atmiņuos Latgolā” ir kai obeju bruoļu sasatikšona, kū organizējs Viktora mozdāls, ASV dzeivojūšais latgalīts Pīters Ragaušs, ar kura atbolstu beidzamajūs godūs izdūtys ari cytys Juoņa Cybuļska gruomotys, kai puordūmu kruojums “Patīseiba ir myusu!” i pietejums par Andryvu Jūrdžu. Ari tuos gruomotys ir kai latgalīšu, tai angļu volūdā.


Juoņs Cybuļskis beja latgalīšu kulturā cīši nūzeimeigs sabīdryskais darbinīks, kura davums, īspiejams, myusu dīnuos nateik pīteikami nūvārtāts. Jis 30. godu beiguos, struodojūt par školuotuoju Viļakā, kūpā ar piečuok labi zynomū Vladislavu Luoci nūdybynuoja latgalīšu gruomotu izdevnīceibu. Piec atsagrīzšonys nu izsyutejuma Juoņs Cybuļskis dzeivuoja Reigā, kur aktivi turpynuoja struoduot Latgolys lobā. Jis rūsynuoja i organizēja pīminekļu pastateišonu vairuokim īvārojamim Latgolys kulturys darbinīkim, kai Andryvam Jūrdžam, Pīteram Miglinīkam, bruolim Skryndom i cytim, veice pietejumus par latgalīšu volūdu i Latgolys viesturi, raksteja atminis i dzeju. Jau 1995. godā literaturzynuotnīks Vitolds Valeiņs raksteja, ka Cybuļska atmiņom ir lela kulturviesturiska nūzeime. I tai eistyn ir.


Ar gruomotys “Atmiņuos Latgolā” manuskriptu maņ beja vareiba īpasazeit pyrma tuo izdūšonys, nadaudz paleidzūt pi korekturys. Kai cylvākam, kuru ar bruolim Cybuļskim vīnoj dzymtuo puse, itys teksts maņ ruodejuos cīši interesants i izzynojūšs. Gruomotā var puorskaiteit na tik personeigys bierneibys atminis, bet vaira izzynuot ari par Latgolai nūzeimeigim viesturiskim procesim, kai sādžu izīšona iz vīnsātom, agraruo reforma piec Latvejis vaļsts izveidis, ari par latgalīšu dzeivi Pīterpilī. Juoņa atminis ir vaira personeiguokys, atkluojūt juo individualū pīredzi, Viktors rakstejs na tik par sevi, bet nadaudz ari par cytim cylvākim. Mums kai 21. godu symtā dzeivojūšim cylvākim jūs teksti ļaun labi īsajust Latgolys lauku dzeivē pyrma 100 godu – izzynuot, kai izavēre lauku sāta i tuos apleicīne, kai bārni guoja gonūs i vuicejuos školā, kai nūtyka maja dzīduojumi pi krysta, kaidys beja Zīmyssvātku tradicejis.


Saleidzynojūt Juoņa Cybuļska atminis, kas publicātys jaunajā gruomotā i vaira nakai pyrma 25 godu “Myuža dīnuos, myuža dūmuos”, rūnās puors vaicuojumu par materiala atlasi. Varātu varbyut ari pīkrist, ka “Atmiņuos Latgolā” īkļauti lobuokī, etnografiski vierteiguokī voi autoru i juo dzeivis guojumu raksturojūšuokī stuosti. Tok drupeit mulsynoj, ka stuostūs, kas vairuokūs turpynuojumūs veļteiti Juoņa Cybuļska ceļam iz izgleiteibys dabuošonu, pamasti apakšviersroksti ar numeraceju, lai ari jaunajā gruomotā īkļauts tik pyrmais, ūtrais, trešais i sastais kuopīņs, izlaižūt catūrtū i pīktū. Vēļ nalela kritiska pīzeime ari par gruomotys vuoku. Žāļ, ka iz tuo atrūnams tik tuos nūsaukums, bet nav autoru vuordu. Teiri praktiski – jau nu skaiteituoju dzierdāts, ka cytaiž saīt plauktā storp cytom gruomotom paskrīt tai garum.  


Tok tī ir taidi naleli seikumi, kas naītekmej gruomotys kūpejū vierteibu. Ari jaunuokai paaudzei niu ir vareiba īpasazeit ar bruoļu Cybuļsku atmiņom, kas cytaiž byutu juomeklej bibliotekuos voi periodikys kruotivēs. Gruomota ari pīraksteita lobā, saistūšā volūdā, kū ir vīgli skaiteit ari, īspiejams, tim, kuri nav pīroduši pi tekstu latgaliski. I ka nasagryb skaiteit latgaliski, var apgrīzt gruomotu ūtraižuok i raudzeit skaiteit tuos angliskū verseju.