6. majā 110. dzimšonys dīnā atguoduojom literatu Juoni Klīdzieju. “Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz vaira pastuosteis par Klīdzieja eseju “Sapuļce pi Kolumbejis upis”, kas veļteita latgalīšu rakstnīceibai.

Juoņs Klīdziejs, īspiejams, ir vīns nu Latvejā zynomuokūs latgalīšu rakstnīku. Tū nūteikti veicynuojuse Juoņa Streiča filma “Cylvāka bārns”, kas radeita piec Klīdzieja romana motivu. Ari pats romans ir atrūnams pamatškolys literaturys stuņžu vuiceibu programā. Cyta Klīdzieja daildorba – romana “Sniegi” – motivi atrūnami kai Streiča filmā “Likteņdzirnas”, tai Daugovpiļs teatra izruodē “Kliedzēji” Viestura Ruoziņa režejā.

Tok na vysi zyna, ka Klīdziejs nimoz tik daudz latgaliski nav rakstejs – leluokuo daļa juo literarūs dorbu radeiti latvīšu literarajā volūdā, ari jau pīmynātais romans “Cilvēka bērns”. Vystik jis cīši daudz rakstejs taišni par latgalīšim. Šaļtim Juoni Klīdzieju sauc par “latvīšu rakstnīku nu Latgolys”. Jis skaiteja, ka latvīšus, eipaši apstuokļūs, kod Latveja ir okupāta, navajag daleit, bet vīnuotīs kūpeigim ceņtīnim tautys lobā. Reizē Klīdziejs sovūs dorbūs raudzeja ruodeit Latgolu i tuos dzeivuotuojus taidus, kaidi tī eistyn ir, na stereotipizātus, kai tūs nareši apraksteja puornūvadnīki. Latgaliskuo gora juo literaturā eistyn natryukst, ari latgalīšu volūda nareši meistareigai integrāta latvyskajā tekstā.

Publicejūtīs presē, Juoņs Klīdzējs jau nu 20. godu symta 30. godu puorsvorā raksteja tamā latvīšu volūdys paveidā, kaidā izguoja konkretais izdavums – Latgolys auditorejai paradzātajā – latgaliski, kūpnacionalajā – latvyski. Latgaliski jam izdūtys ari gruomotys. 1944. godā Vladislava Luoča izdevnīceibā izguoja Klīdzieja eisprozys izlase “Guojputnu dzīsme”, tok, kai nūruoda Klīdzieja dailradis pietneica literaturzynuotneica Ilona Salceviča, ari vairuoki tamā atrūnamī stuosti vysapyrma ir pīraksteiti latvyski i tik piečuok puorlykti latgaliski. Leidzeigi ir ar 1968. godā trymdā izdūtū stuostu i noveļu kruojumu “Debešu puse”, kurā asūšūs dorbus pat latgaliskuojuši izdevnīceibys darbinīki ar autora atļuovi, na jis pats. Tok ari, dzeivojūt ASV, Klīdziejs latgaliski raksteja kai publicistikys, tai literarus dorbus, kū publicēja latgalīšu periodiskajūs izdavumūs.

Vīns nu taidu ir ari 1970. godā laikrokstā “Dzeive” publicātuo eseja “Sapuļce pi Kolumbejis upis”. Tei ir kai diveju latgalīšu – Klīdzieja i volūdnīka Jezupa Leļa – saruna latvīšu jaunīšu nūmetnē “2x2” ASV. Īprīšk jī sasatykuši pyrma 22 godu biegļu nūmetnē, niu obeji ir lektori, kas trymdys jaunīšim vuica latvīšu literaturu i literaturu. Piec sovu nūdarbeibu jī sasarunoj Kolumbejis upis krostā i iztielē sateik īvārojamus Latgolys kulturys darbinīkus, kuri īt vīns piec ūtra, nūcitej kaidu sovu raksteitu ryndu i otkon pagaist. Par vairuokim nu jūs, pīmāram, sovim nūvadnīkim Fraņci i Jezupu Trasunim, Klīdziejs sovulaik sarakstejs ari atseviškus publicistikys dorbus. Esejā “Sapuļce pi Kolumbejis upis” atspīgeļuotū sapuļci puotrauc jaunīši, kas aicynoj vakareņuos i lyudz kūpā padzīduot latgaliski. Tok saruna i sasatikšona ar lelajim latgalīšim turpynojās nuokušajā vokorā. Tī nūteik ari sasatikšona ar Aļbertu Sprūdžu, kas beja vīns nu tyvuokajim Klīdzieja dūmubīdrim literaturā. Ari jis puorsvorā raksteja latvīšu literarajā volūdā, par kū tyka kritizāts nu latgalīšu pusis. Sprūdžs guoja būjā Rēzeknis bombardiešonys laikā 1944. godā, i Klīdziejs emigracejā na reizi viņ rakstejs jam veļteitus pīminis rokstus, kur izsacejs puormatumus par Sprūdža kai Latgolys īvedieja vyspuorejā latvīšu literaturā naatzeišonu sovejūs vydā. Esejis “Sapuļce pi Kolumbejis upis” izskaņā skumeigi atīt ari tī, kas tymā laikā dzeivoj okupātajā Latvejā i lyudz najimt ļaunā, ka jim ir juoklusej. Tys nūzeimoj, ka Klīdziejs bejs vīns nu tūs trymdys autoru, kas atziņs i pījiems ari tūs literarūs procesus, kas turpynuojušīs Latvejā. Tok cereibu esejā dūd trimdinīki, kas turpynoj dorbu latgaliskajā. Beiguos palīk vaicuojums – voi myusu tauta, volūda i kultura īīt voi aizīt?

Taišni itei eseja pīruoda, cik svareiga Juoņam Klīdziejam bejuse latgalīšu volūda, literatura i kultura, tuos darbinīki. I tei vys vēļ ir aktuala ari piec vaira nakai 50 godu jau breivā i naatkareigā Latvejā.