Rubrikā "gruomotplaukts” Laura Melne itūreiz īsavērs naseņ puorizdūtajā Antoninys Masiļūnis “Povuoru gruomotā”, leluokū viereibu veļtejūt tuos volūdai.

Ituo gods rudinī Rēzeknis Tehnologeju akademeja puorizdeve legendaruos latvīšu kulinaris i recepšu gruomotu autoris Antoninys Masiļūnis 1992. godā izdūtū “Povuoru gruomotu”, kura vys vēļ ir vīneigais itaida veida izdavums latgalīšu rokstu volūdā. Myusdīneigu dizainu “Povuoru gruomotai” niu izstruoduojuse Valentīna Siņakova, taipat tū papyldynoj skaistys Zaigys Petteris fotokartenis ar vysaiduokim iedīnim. Tys cīši atsaškir nu gruomotys pyrmuo izdavuma, kas tam laikam rakstureigi, pamatā baļsteita tekstā i izteik bez vizualizaceju tuos puslopuos.

Atjaunuots na tik “Povuoru gruomotys” skots, bet ari pamateigi struoduots pi tuos volūdys. Originalajā izdavumā nav atrūnama atsauce iz korektoru voi kaidu cytu volūdys specialistu, tok pi jaunuos versejis struoduojušys ilggadejuo “Katuoļu dzeivis” redaktore Maruta Latkovska i Latvejis Universitatis profesore Lideja Leikuma, par kuru kompetenci vaicuojumim navajadzātu rastīs. Puormainis var maneit jau gruomotys nūsaukumā – divskaņs uo te pīraksteits ar div burtim, na o ar garumzeimi kai 90. godu suokumā. Zynu, ka ir cylvāki, kurim itys vēļ ir streidu olūts – kai pareizi latgaliski pīraksteit divskani uo. Tok iz reizis saceišu – nivīns nav aizlīdzs turpynuot raksteit ari o ar garumzeimi – tū dora kai atseviški gruomotu izdevieji, tai katuoļu bazneica. Pīrodumam ir lels spāks, saprūtami ari argumenti par tū, ka drukuotā izdavumā div burti aizjem vaira vītys. Es poša divskani uo rokstu ar divejim burtim, lai ari, saceišu gūdeigi, suokumā nabeja tik i vīgli pi tuo pīrast. Tok, kai niu soku na tik es, bet ari cyti raksteituoji – nu jau gryušuok ir pīrast, ka latvīšu literarajā volūdā tai nav juodora, partū ka tys ruodīs gona dabiski. I ari puornūvadnīkim itaida raksteiba ruodīs saprūtamuoka – o ar garumzeimi jī losa kai garū ō, kai tys teik pīraksteits fonetikā. I tod nav juosabreinoj, ka Reigys kors “Rūžeņā” dzīd, ka “mōte sauce”. Tok atkuortuošu vēļreiz – ka vīgļuok ir raksteit o ar garumzeimi, tū dreikst dareit!

Puorškūrstuot obeju “Povuoru gruomotys” izdavumu puslopys, var redzēt, ka gona daudz struoduots pi tuo, kab pareizraksteiba atbylst myusu dīnu pareizraksteibys nūsacejumim, i tys nav saisteits tik ar vīnu slovonū divskani, bet daudzom cytom lītom, kai golūtnis, leidzskaņu nameikstynuošona pyrma i, ī, e, ē, ie, ei i cytom. Taipat lela viereiba pīvārsta ari leksikai. Drupeit īsasmieju, atškirūt pošu pyrmū recepti 1992. goda izdavumā. Tuos nūsaukums ir “Zaļbareibys salatu plate”, tok jaunajā izdavumā tei palykuse vīnkuorši par “Salatu plati”. Tuoluokajā tekstā vys tei “zaļbareiba” pasaruoda, tok nūsaukumā laikam ruodejuos drupeit par nanūpītnu. “Gurki” jaunajā izdavumā palykuši par “ogūrčim”, “kirbi” par “garbuzim”. Maņ personeigi roduos vaicuojums – deļkuo tod jaunajā izdavumā ir “bītis”, na “batvini”?

Taipat jaunuo izdavuma volūdys konsultantis atguodynoj, ka latgalīšim “karūte” ir “lizeika”, “omlete” ir “ūluoknis”, “zupa” ir “virīņs”, “nīris” ir “eikši”, bet “klimpys” ir “kļockys”. Ituos niansis nu runuotuos latgalīšu volūdys nav pagaisušys, tok ruodīs, ka taidys jaunajā izdavumā atrūnamuos lītys kai “vyrtys”, na “vuoreitys” buļbys, “duorzuojs”, na “duorziņs” gon varbyut soka tik kaids rešais. Pījamu, ka daudzus vuordus dažaiduos Latgolys moluos soka cytaiž. Varbyut par tū gruomotā ir īraksteiti “mīžu putruomi” i “grūbys”, kū, pīmāram, munā sātā sauktu par “ozboru” i “pancagu”.

Vēļ Maruta Latkovska i Lideja Leikuma pīduovoj variantu, kai latgaliski nūsaukt tū kūku, kas soldona i ādama, na aug mežā. Juos gruomotā īlykušys vuordu “torteņš”. Par tū, voi tys īsaīs ļaužu volūdā, gryuši sprīst, tok skaidrys, ka “kūka” latgaliski galeigi naskaņ. Ite gon otkon maņ pretvaicuojums – ka jau gruomotā lelais konditorejis izstruoduojums teik pīraksteits kai “torte”, na “torts”, parkū mozuokais ir “torteņš” veirīšu dzimtē? Teiri subjektivs muns redzīņs, naasūt volūdneicai – saceitu, ka praseitūs obejus veirīšu dzimtē. Vēļ jauka ruodīs vuorda “uzkūda” aizstuošona ar “aizkūdu”. Mes tok vysi zinim, ka latgalīši nauzkūž, latgalīši aizkūž! I “peldūšuos solys” mums ir “maunūšuos solys”!