“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz vaira pastuosteis par Lindys Vorpis dokumentalū gruomotu “Viņpus upes. Abrene atmiņu stāstos”, kas itūgod beja ari vīna nu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” 30 nominantu.

Naseņ Reigys piļsātvide palyka sovā ziņā latgaliskuoka – pasaruodeja jauni ar Latgolu saisteiti īlu nūsaukumi. Cikom ļauds aktivi diskutej par tuo jāgu i saturu, golvyspiļsātā jau godu desmitim ir kaids viesturisks īlys nūsaukums, kas pavysam nūteikti sevī ītver daudz dziļuoku nūzeimi, nakai ruodīs īsuokumā. Tei ir Abrinis īla, kuruos nūsaukumu pat najauši var redzēt kotru dīnu, jo tī atsarūn daudzu Reigys autobusu golapunkts. Ka taidys īlys nabyutu, īspiejams, daudzi nimoz vaira nazynuotu, kas tei taida Abrine. Piec 2007. goda, kod tyka paraksteits Latvejis i Krīvejis rūbežleigums i myusu vaļsts nu itūs okupacejis laikā pagaisynuotūs teritoreju oficiali atsasaceja, par Abrini runoj vys mozuok i mozuok. Tok ir ari ļauds, kam Abrinis vaicuojums ir suopeigs i svareigs. Taidus satykuse filologe Linda Vorpe, i, ruodīs, ka pietnīceibys laikā par taidu palykuse ari jei poša.


Abrinis pieteišonai Linda pīsavārsuse studeju laikā, tai veļtejuse sovu bakalaura dorbu. Piec tuo palykuse napadareita dorba sajiuta i ari misejis apziņa – gribiešona pastuosteit par nazkodejim abrinīšim plašuokai auditorejai. Jei beja īpasazynuse ar “Abrinīšu apvīneibys” vadeituoju Leontiju Vizuli, kurs pasadalejs ar cytu nazkodejūs abrinīšu kontaktim. Lindai izadevs apzynuot vēļ 30 cylvāku cīnejamūs godūs, kuri bierneibā dzeivuojuši Abrinē. Gruomotā “Viņpus upes. Abrene atmiņu stāstos” var puorskaiteit 18 atmiņu stuostus par dzeivi na tik Abrinis piļsātā, bet ari Augšpiļs, Kacānu, Gauru i Lynovys pogostā. Vacuokuo teicieja beja dzymuse 1916. godā, jaunuokuo – 1941. godā. Tys līcynoj, ka autore ir “īlākuse beidzamajā vagonā”, apzynojūt i saglobojūt atminis, kuruos cytaiž dreiži byutu pagaisušys iz naatsagrīzšonu. Tū pīruoda ari tys, ka sūpluok daudzu teicieju dzimšonys godim jau daraksteiti ari mieršonys godi.


Atmiņu pīrokstā raudzeits piec vareibys precizuok saglobuot stuosteituoja volūdu, vīns nu stuostu ir ari latgaliski, lai ari leluokuo daļa Abrinis dzeivuotuoju beja ībraucieji nu cytu Latvejis nūvodu. Gruomotā atrūnams ari boguoteigs fotomaterials – kartenis ir kai nu stuosteituoju personeiguo arhiva, tai Bolvu nūvoda i Bolvu Vaļsts gimnazejis muzeju, kai ari cytu kruotivu. Ceļš da gruomotys Lindai Vorpei nav bejs vīglys – datorvirusa deļ pagaisynuoti vierteigi materiali, na ar pyrmū reizi saguojs pīsaisteit tuos izdūšonai finansiejumu, tok gols golā nazkodejūs abrinīšu stuosti ir tykuši pi skaiteituoju. Autore ir davuse bolsu cylvākim, kurim, īspiejams, ituos vareibys ir tryucs kai 90. godūs piec Latvejis naatkareibys atjaunušonys, tai pyrma pīmynātuos rūbežleiguma paraksteišonys 2007. godā. Daudzi Abrinis vaicuojumu ir skaitejuši par koč kū navajadzeigi romantizātu i vaicuojuši – deļkuo mums vajadzeiga teritoreja, kas seņ vaira nav latvyska? Tok gruomotā intervātajim ļaudim tī beja dzymtuos vītys, kuruos piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys navarēja otkon dabuot sovā eipašumā, jo tei ir cytys vaļsts teritoreja, kopi, kur paglobuoti tyvinīki, bet ir cīši sarežgeitai voi pat praktiski naīspiejamai pi jūs aizbraukt. Nui, jim Abrine puorsvorā ir koč kaids skaists tāls nu bierneibys, laika pyrma padūmu okupacejis. Tok ir cīši vierteigai zynuot, kai beja, lai ari, prūtams, nadreikst aizmierst, ka atminis ir koč kas cīši, cīši subjektivs i iz tūs juosaver gona kritiski, saleidzynojūt ar cytu saceitū i viesturis faktim. Itei ir pyrmuo gruomota, kurā apkūpuotys vairuoku nazkodejūs abrinīšu atminis, īprīšk ir izdūtys atsevišku cylvāku autobiografejis par tū. Autore nasliep, ka vairuoki cylvāki atsacejuši intervejis, jo runuot par pagaisynuotū Abrini jim vys vēļ ir puoruok suopeigi.


Gruomotys īvodā Linda Vorpe nūruoda moz izcaltu faktu – vajadzeiba saglobuot Abrinis kulturviesturiskū montuojumu ir īkļauta Latvīšu viesturiskūs zemu lykumā. Voi tai eistyn nūtiks, ruodeis laiks.