„Tuos temys ir tik ciļvieceigys, ka moz byus taidu cylvāku, kurūs tuos nauzrunuos.”


Jau pyrma kaida laika tyka aizsuokts dorbs pi Ilzis Spergys stuostu kruojuma „Dzeiveiba” radejis lasejumu īroksta, kas niu byus pyrmī piļneibā latgaliski īraksteitī lasejumi, kas izskanēs Latvejis Radejis eterā. Radejis lasejumu muokslinīcyskais vadeituojs-režisors ir muzikis, akters Kristaps Rasims, sovpus golvonais bolss – Latvejis Nacionaluo teatra aktrise Inga Misāne-Grasberga. Izaruoda, ka itys ir jūs pyrmais kūpdorbs. Ar Ingu i Kristapu runuosim par lasejumu tapšonys procesu, izaicynuojumim i sajiutom. Inga pīzeist, ka jiutās cīši pagūdynuota, ka taišni jai uztycāts itys atbiļdeigais i latgalīšu literaturys viesturē zeimeigais dorbs.


„Es teišom nabeju poša sasaskuoruse pyrma tam, kab vyspuor skaiteitu latgalīšu literaturu i kur nu vēļ īrunuotu. Tys maņ beja gon pateikami, gon lels puordzeivuojums, voi es vyspuor tū varēšu izdareit.”


Inga izsver, ka stuostu kruojumam ir cīši atbylstūšs nūsaukums – „Dzeiveiba”.


„Tik precizi, tik truopeigi itys nūsaukums atbylst vysim stuostim. Na tikai dzeiveiba kai taida, bet dzeiveiba vysā. Darbeibuos, attīceibuos, gon dobā, gon dzeivinīkūs.

Es patīseibā cīši apbreinoju Ilzis spieju it vysā, šaļtim pat vuordu tryukst, cik jei ir spiejeiga ar vuordim izsaceit sajiutys.

Šaļtim komuļs koklā beja nu tuo, cik tys ir dzili suopeigi, bet cik vīglai jei tū izdora. Cik vīglai jei uzroksta tū tekstu.”


Kristaps, papyldynojūt ar sovejim nūvāruojumim, pīkreit Ingys saceitejam.


„Jo skorbuoka tema, jo vīgļuok jei tū sarakstejuse. Augstys muokslys pamatpilotaža ir pretruna. Pretruna darbeibā. Ir puorstuovāti cīši daudzi vacumi, obeji dzymumi. Es dūmoju, ka kotrys koč vīnā stuostā varēs identificētīs ar sevi. Maņ gryuts pasceit, kai ir cytim, bet es, i ari Inga, asu audzs cīši leidzeigā vidē kai Ilze. Tei lauku sātys smarža, kas ir leidzasūša  gondreiž voi kotrā stuostā. Taids vīglums i dobys patīsums, kas maņ redzīs ir laimis i dzeiveibys pamatā.”


Vaicuoti par sajiutom i spylgtuokim breižim stuostūs. Inga atkluoj, ka tys ir gaiss. Vysaiduos nūzeimēs.


„Maņ redzīs fenomenali tys gaiss. Gaiss kai elpuošona, kurais maņ ļaun, nasaverūt iz tū, ka šaļtim tī dorbi ir skaudri smogi, ka es varu tymā elpuot. Uztvert.”


Kristaps papyldynoj:


„Aizdavums beja dīzgon sarežgeits vēļ ari taidā ziņā, ka mums beja īdūts laika limits. A Ilzis stuostūs ar laika limitim ir kai ir. Ar jū runojūt, jei soka: „Nu es jau naasu vaineiga. Temu pagiuņ i tu rauņ iz juos.” Šaļtim mums beja taida situaceja, ka mums pusūtra stuņde juosaspīž 52 minotūs. Kai īlīt vīna litra traukā divejus litrus. Divejus litrus taidys lobys, garšeigys zupys. Tod beja daudzi kas juonam uorā i daudzi kas juograiza, vystik atstuojūt eseņci. Vīns nu tuo, kas maņ cīši, ciši patyka, tys moments, taišni par bārnim runojūt, prūtams, mes asam vacuoki i kai aizīt runa par bārnim, tai tī izreiz vyss skaidrs, vyss sasaslādz.

Bārni vyssmoguokajā situacejā atrūn gaišū pusi. Mes tai nadorom. Mes asam aizmiersuši itū vysu, asam leli, pīauguši i mums ir sovys dzeivis problemys i tai.”


Sovys paralelis ite varātum viļkt ari ar latgalīšim, tai pīzeist ari obeji akteri. Turpynoj Kristaps.


„Es tū varātum identificēt taidā ziņā, ka cylvāki, kurim ir daudzi, jim ir pamoz. Sovpus tim cylvākim, kurim cīši, cīši daudzi kuo datryukst, jī nūviertej tū, kas jim ir. Vacais sūmu teicīņs, vīnkuorši breineigs: „Laime ir nazkur pa vydu storp puoruok daudzi i puoruok moz.” Voi latgalīšam, voi sevkuram cylvākam iz pasauļa, ka tu itū vyds celi daboj. Jo dzyļuok bedrē tu asi, jo vaira tu prīcojīs par gaismu.”


Ideja par latgaliskim radejis lasejumim jau pyrma laika roduos Latvejis Radejis Latgolys studejis vadeituojai Renātei Lazdiņai i Ilzis Spergys “Dzeiveiba” pasalics tam breineigs materials. Kaidā sarunā ar latgaliskūs projektu vadeituoju Edeiti Husari izlamts, ka varbyut taišni itys laiks i tuo īspiejis ir eistuo šaļts ideju eistynuot. Koč i stuostu kruojumā ir deveni literarī dorbi, radejis lasejumu variantā puortops seši nu tūs, kotrys byus dzieržams gondreiž stuņdi garā īrokstā. Stuostu kruojuma autore Ilze Sperga jau ir sajāmuse īraksteitūs radejis lasejumus, vystik, kai pīzeist poša, vēļ nav sasajāmuse puorsaklauseit.  


„Nu suokuma juosoka, ka maņ ir lels pagūdynuojums, koč kaidā ziņā ari lela prīca par tū,  ka beidzūt latgaliski ir audiogruomota. Jei skanēs radejis teatrī, kas sovā ziņā ir ekskluzivs  žanrys, koč kas piļneigi jauns i cyts. Latgalīšu volūda pīdzeivuos koč kū jaunu, plašuoku, ari literatura. Tai sasagadejs, ka tī ir muni teksti.

Kai autoram maņ ir taida jūceiga sajiuta, maņ ir gryuts pošai klauseitīs, partū ka es pieški nu autora palīku par klauseituoju. Taitod par taidu pasivū teksta patārātuoju. Tod, ka skaiti gruomotu teksta formatā, tys ir cytaižuok.

Skaitūt tu īsadūmoj, tu tymā vysā pīsadoli, pats taisi sovys pauzis. Tod, ka tev ir audio fails, tys ir tai, ka tu siedi kai rotūs i brauc leidza, i tu navari apsastuot… Maņ prīca, ka tū dora Kristaps Rasims, ka jis ar taidu režisora tvierīni, ar jau cyta autora skotu, jis ir sataisejs patīseiba pat varbyut koč kū piļneigi cytu. Tys ir jau piļneigi cyts muokslys voi literaturys fakts, nūtykums, dorbs…

Deļ latgalīšu volūdys itys ir lels nūtykums. Volūda, lelā mārā, eksistej tod, ka jū dzierd, kod jū runoj, kod klausuos. Literaturys skaiteituoju vysod byus mozuok nakai tūs, kas spiej saprast runuotū tekstu.

Es grybu dzierdēt tū rezultatu, jo maņ pošai tys byus lels puorsteigums. I kai es smiejūs, gaidu kai Zīmyssvātku.”


Planavuots, ka radejis lasejumi Latvejis Radejis 1 eterā izskanēs jau decembrī, taipat kotram interesentam tūs byus vareiba nūsaklauseit škārsteiklā Latvejis Radejis sātyslopā, kai arī latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.