“Kolnasātys gruomotplauktā” Laura Melne pastuosteis par pārnejuo goda golā izdūtū ilustrātū gruomotu bārnim “Vuškeņa iz pļovys”, kū papyldynoj ari digitals muzykys albums ar taidu pošu nūsaukumu.

Niu jau vairuokus godus īsaguojs tai, ka vīna goda beigys i cyta suokums ir laiks, kod izīt vysvaira jaunu gruomotu latgaliski. Itamā godu mejā vysleluokuo ir dzejūļu kruojumu raža, partū ka izguojušys treis cīši dažaidys latgalīšu dzejnīku gruomotys. Pesimistim i realistim var duovuot Oskara Seiksta gruomotu “Vokora vuordi draugim”, romantiskuok nūskaņuotajim – Inetys Atpilis-Juganis kruojumu “Spuornu golu šolks”, tok itūreiz vaira pīsaviersšu bārnim adresātajai gruomotai “Vuškeņa iz pļovys”.

Itymā izdavumā var puorskaiteit pīcpadsmit Ilzis Spergys saraksteitus dzejūļus bārnim, kū papyldynoj muokslineicys Līgys Romančukys ilustracejis. Kluotyn tam izdūts ari digitals muzykys albums bārnim ar taidu pošu nūsaukumu, kū breivi var nūsaklauseit škārsteiklā. Tymā par Kristapa Rasima sacerātom dzīsmem palykuši septeni nu gruomotys dzejūļu. Kristaps kūpā ar sovim bārnim Ernestu i Terēzi izveiduojs grupu “Rupuči”, kas ari izpylda vysys dzīsmis.

Izdavums prīcynoj jau ar sovu vizualū izskotu. Gruomotu bārnim latgaliski ir moz, tok vēļ mozuok ir taidu, kas drukuoti iz bīza papeira i cītūs vuokūs, kas garantej tim garuoku myužu ari tod, ka kaidam jaunuokam skaiteituojam pieški sasagribēs puorbaudeit tuos iztureibu, i kai mes vysi zynim, tū bārni šaļtim mādz dareit vysnatycamuokajūs veidūs.

Runojūt par gruomotys saturu, leluokajim latgalīšu literaturys puorzynuotuojim daļa kruojumā asūšūs Ilzis Spergys dzejūļu nabyus puorsteigums, partū ka pyrma gondreiž 10 godu tī publicāti portalā Lakuga.lv. Tok ir ari vairuoki jauni, kai ari pavysam svaigu skotu tim pīškir muokslineica Līga Romančuka i nūteikti ari maketātuoja Dana Vasiļjeva. Ka maņ byutu juonūsoka gruomotys mierkauditoreja, saceitu, ka tī pamatā ir pyrmsškolys vacuma bārni. Suocūt jau nu pošu, pošu mozuokūs, kam veļteiti pyrmī pīci dzejūli, kū papyldynoj spēlis, ar kuruom var izklaidēt kliepī turamū bārnu, spielejūtīs ar juo rūceņom, kuojeņom, sytūt plaukstys, kitynojūt voi aunūt zečis. Ari puorejī dzejūli ir pīteikūši eisi i skaneigi, kab tūs vīgli i dreiži varātu īsavuiceit nu golvys, partū dūmoju i ceru, ka jaunuo goda skotuvis runys konkursā “Vuolyudzāni” jaunuokajā vacuma grupā tī byus gona populari. Gruomotā ir leli burti, kas var byut lobs paleigs bārnim, kuri vuicuos skaiteit. Ar vairuokim patskanim lobuok īsapazeit paleidz ari dzejūļu sereja, kurūs izmontuota asonanse aba patskaņu atkuortuojums. Taipat prīca, ka dzejūļūs atrūnami myusu dīnuos jau mozuok izplateiti latgalīšu volūdys vuordi, kai “parāds”, “statiņs”, “ozbors”, “lizeika”, “lataka”. Dzejūli ir gaiši i labesteigi, tok reizē mudynoj ari vacuokus iz sarunom ar bārnim par vysaiduokim tematim. Piļsātnīki, īspiejams, var vaira izzynuot par lūpenim i zvierenim voi pīvērst leluoku viereibu nūtikšonom dobā; dzejūļs “Vīna poša” aicynoj apsprīst baiļu i drūsmis tematu, izrunuot ari tū, kū bārns vīns dreikst i nadreikst dareit; dzejūļs “Vīnai muotei četri dāli” īpazeistynoj ar godalaikim.


Mīleigys i jaukys ir ari Līgys Romančukys ilustracejis. Tuos īturātys samārā klasiskā stilā, varātu byut vīgli uztveramys i saprūtamys bārnim. Eipaši gribīs izceļt gruomotys titulvarūnis vuškenis tālu, kas vysvysaidūs veidūs radzama gon iz īškejūs vuoku, gon ik pa laikam otkon i otkon pasaruoda puslopuos. Vuškeņa saguojuse tik mīleiga, ka iz tū verūtīs vīnkuorši nav īspiejams nasmaideit. Es pat īsaceitu sataiseit ar tū kaidu virtualu uzleimi, kū biedeigim draugim var puorsyuteit socialajūs teiklūs, kab jūs īprīcynuotu. Taišni tik breineiga jei ir.


Ari Kristapa Rasima dzīsmis ir cīši lipeigys i interesantys. Ka vēļ naesit nūsaklausejuši, īsoku tū izdareit, tok ari reizē breidynoju, ka vēļ vairuokys dīnys piec tam ari pīaugušu cylvāku golvuos var regulari īsaskanēt “Vuškeņa iz pļovys” voi “Kili-kili-kalašeiši”. Maneju, ka poša Ilze Sperga koč kur socialajūs teiklūs ituos Kristapa dzīsmis beja nūsaukuse par “Bez PVN” mozajim, tok ruodīs, ka tuos tik dreiži varātu naapnikt ari lelajim. I albuma pādejuo dzīsme “Okeans” mīreigi varātu kvalificētīs na viņ bārnu dzīšmu kategorejai. Partū ari ruodīs, ka, saleidzynojūt ar gruomotu, dzīšmu pamatauditoreja varātu byut ari vacuoki bārni.

“Vuškenis iz pļovys” veiduotuoji stuosta, ka ideja radeit na tik gruomotu, bet ari dzīšmu albumu rodusēs, kab bārnim ari latgaliski byutu koč kas prīceigs, vīgli uztverams i leidza dzīdams, ar tū ari paleidzūt latgalīšu volūdai vaira īīt saimēs i bārnuduorzūs. Juocer, ka tys ari pīsapiļdeis, cytaiž ruodīs, ka latgalīšu volūdys vuiceibu procesā bārnuduorza pūsms koč kai teik palaists garum.

“Vuškeņa iz pļovys” nūteikti ir lela i skaista nūtikšona Latgolys kulturtelpā. Tok, ka maņ koč kas byutu juovielej latgalīšu bārnu literaturai, es tai vālātu nasabeit byut ari nadaudz napareizai i īlaist tamā ari drupeit vaira sovvaliešonuos ituo vuorda lobuokajā nūzeimē.