Novembra suokumā ceļu pi skaiteituoju suokuse bīdreibys “Hronologeja” izdūtuo popularzynuotniskuo gruomota par Latgolys viesturi – “Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti”.  Tuos autori, literate Ligija Purinaša i viesturnīks Kaspars Strods, gruomotā apkūpuojuši 37 stuostus par vysaidim nūtykumim, personeibom i socialim procesim 20. godsymta Latgolā.

„20. g. s. sovā ziņā ir bejs vysaids, taipat kai tī stuosti, cylvāki i nūtykumi. Tys ir bejs cīši trauksmains i maineigs. Ari cylvāki, kas tymā dzeivuoja, jo mes jau parosti izceļam viesturē zynuomuokūs ļauds – Fraņcs Kemps, Fraņcs Trasuns, Valereja Seile i tml., bet stuostus veidoj ari vīnkuoršī cylvāki... Tys beja laiks, kurā vīnkuoršs lauku puiss, īrauts tuo laika politiskajuos, militarajuos i vysaiduos cytuos peripetejuos ir klivs par vīnu nu 20. godu symta Latgolys viestnešim – Stanislavs Stiureņs. Jis dīnieja Latvīšu legionā nu 43. goda. Juo liktiņs, saprūtams, ir tragiskys, kai jau daudzim I pasauļa kara laikā dzeivojūšim cylvākim. Prūtams, mums ir personeibys, vysaidi inženeri, arhitekti, politiki. Kas maņ personeigi redzīs vīna nu gruomotys interesantuokuom sadaļom, tī ir tuo laika socialī procesi. Jā, jo mums jau nabeja tikai kongresi, beja ari taida līta kai nūzīdzeiba i cītumi, ari vysaidi napateikami nūtykumi. Par pīmāru, stuosts par Varakļuonim 1925. goda augustā. Tī beja kai ba parosts kauteņš, kas golā izavierš par taidu lelu, sabīdreibā plotu rezonansi izsaucūšu nūtykumu. Aizguoja leidz pat Saeimai,” stuosta viesturnīks Kaspars Strods, atkluodams, ka daudzi nu stuostu raksteiti jau paseņ i leidz šam ir cytūs medejūs publicāti, bet niu tī ir puortaiseiti i papyldynuoti.

 

Ligija Purinaša izsver, ka 20. godu symts Latgolā ir bejs trauksmains i sarežgeits viesturis pūsmys, kai jau kotrys godu symts. „Maņ redzīs, ka Latgola 20. godu symta suokumā beja cīši, cīši sarežgeita, vysaida i navīnnūzeimeiga. Taida Latgola ir bejuse ari 18. i 19. g.s., i koč kaidā ziņā ari myusdīnuos, viņ cyti akcenti i cytys personeibys, bet viesturei jau vysod ir koč kaida tīksme īt pa spirali.”

Viesturnīks Vladislavs Malahovkis pīzeist, ka jam itei gruomota redzīs interesanta, tūstorp ari deļ tuo, ka tei nasnādz atbiļdis iz vaicuojumu, bet gon pamatā ir puordūmys raisūša. „Maņ redzīs, ka autori, Ligija, ari Kaspars, ir cīši veiksmeigi apvīnuojuši, sintezejuši itū  lelū, politiskū viesturi ar kasdīnys viesturi, nu pošys apakšys, nu moza cylvāka. Pasaverūt, kai jutuos tauta tymā laikā. Maņ pozitīvi redzīs tys, ka jī nadūd viertejumu, sovā veidā taids japuoniskys stils, ka viertejums palīk pošu skaiteituoju ziņā."

„Sevkurs stuosts ir tuo vārts, kab jū īkļautu kaidā izdavumā ci izstuodē, vīnolga. Nu tūs mozūs stuostu veidojās lielais stuosts," izsver Kaspars Strods.

Gruomotys zynuotniskais redaktors ir Dmitrijs Olehnovičs, literaruo redaktore – Laura Melne, sovpus pi vizualuos koncepcejis struoduoja muokslinīks Raivis Nikolajevs.