Naseņ Rēzeknis slimineicyas kolektivam pīsavīnuojs jauns traumatologs-ortopeds – Igors Pikaļevs. Igors ir dzims i audzs Ludzā, piec tam studiejs i stažejīs na viņ Reigys lelajuos i regionalajuos slimineicuos, bet ari uorzemēs – Izraelā, kur beja vareiba stažeitīs pi pasauļa mārūga slovonuo traumatologa, profesora Aleksandra Lernera, gon Zvīdrejā, kur izreize tyka pamaneits jauno specialista talants i pīduovuots palikt. Sovpus niu ar vysu saimi puorsacieļs nu dzeivuošonys Reigā iz dzymtū nūvodu. Igors pīzeist, ka ir sovys dzimtinis patriots i puorlīcynuots latgalīts.


“Es  navaru īraksteit pasē “latgalīts”. Tāvs krīvs, muote latgalīte… Prūtams, latgalīts ir vaira latvīts, bet taišni kai saucīņs, kai pīsaviersšona problemai, itys ir taids demonstrativs guojīņs.

Cik maņ snīdze Latveja i Latgola, vajag koč kū atdūt ari atpakaļ. Navar viņ jimt, vajag daleitīs ar tū, kū īsavuicejs. Kai varu, tai paliedzu!”


 Igors stuosta par sovys dzeivis leluoku izvēli – mediķa profeseju.


“Dīzgon taida loba profeseja, tev vajag daudz zynuot, tu esi inteligents, atbiļdeiba lela. Juobyut vysuos nūzarēs atteisteitam. Pastuoveigi vysaidys problemys rysynuot. I maņ ruodejuos, ka tei ir loba izvēle. Gryuši, bet tys atsapeļneis. Tai dūmuoju tymā laikā. Ap sastū studeju godu vairs nasagribēja nikuo! Gribējuos rūkys nūlaist i skrīt tuoļuok nu medicinys. Pyrmais gods piec studeju pabeigšonys beja šausmys. Patstuoveigys dežurys. Es godu nasastuoju rezidenturā, es vīnkuorši struoduoju. Daudz dežurys jiemu, tik cik nadreikst jimt. Tagad maņ vaira nav taidu epizožu, ka tu vairs navari tū izturēt. Pīredze vys tik ir, zam kuo ta paspuornis, bet pīci godi traumatologejā.”


Igors uzskota, ka dorba slūdze, pastuoveigs stress, pacientu i šaļtim ari kolegu sakuopynuotuos emocejis, kasdīna ir tys, kas veicynoj uorstu izdegšonu. Igors restartejās muzykā.


“Dzīduot es koč cik protu, a spieļuot nikuo naprotu. Nu gribējuos. Kod pabeidžu pyrmū studeju godu nu pādejuos stipendejis nūpierku gitaru i tys ir tys, kas mani gluob nu tuo vysa stresa.”