Viesturis rubrikā itūreiz viesturneica Laura Melne īsavāruse storpkaru laika laikrokstu puslopuos, kab pastuosteitu, kai paguojušuo godu symta 20. i 30. godūs atzeimuoja 11. i 18. novembri.

Pyrmais gods, kod beja nūsasliedzs Naatkareibys kars, Latveja izceinejuse breiveibu i varēja svinēt 18. novembri, beja 1920. gods. Zynoms, ka itymā datumā katuoļu bazneica beja izdavuse reikuojumu vysuos bazneicuos nūturēt svineigus dīvkolpuojumus. Tai nūtyka ari Rēzeknē, kur piļsātys školāni i pedagogi ar karūgim, orkestra pavadeiti, ari devēs guojīnī iz bazneicu. Nu tuo laika ari 18. novembra svineigais Svātais Mišs palyka par namaineigu tradiceju. Taipat aktivi svātkūs tyka īsaisteiti ari školāni. 1922. godā laikrokstā “Latgolas Vōrds” pastreipuots, ka svineigajā pasuokumā piļsātys leluokajā laukumā pīsadalejušys vysys Rēzeknis školys. Tī Latgolys kuojinīku divizejis komanders Krišjānis Berķis komandēja paruodi, spielēja orkestris, bet vokorā svātki nūsaslēdze ar pasuokumu Rēzeknis vydsškolā. Leidzeigi svātkus bazneicuos i školuos svieteja ari pogostūs. Par pīmāru, sasaglobuojušs zinis par 1924. goda 18. novembra nūtikšonom Vyškūs.

1923. goda 18. novembris Rēzeknis viesturē zeimeigs ar tū, ka piļsātys vadeiba svineigā sēdē pījēme lāmumu puorsaukt vairuokys īlys. Lelajai Nikolaja īlai tyka dūts Atbreivuošonys vuords, Lelū Ludzys īlu puorsauce par Latgolys īlu, Augšejū Piļs īlu – par Bruoļu Skryndu īlu. Latvejis pīcu godu jubileju ar vierīni atzeimuoja ari Daugovpilī – piļsāta bejuse kruošni izpuškuota, nūtyka ari tradicionaluo militaruo paruode ar izgleteibys ministra Hugo Celmiņa kai Luočplieša kara ordiņa kavalera daleibu.

Leluokajuos piļsātuos pat diveju dīnu garumā tyka svieteita Latvejis desmit godu jubileja 1928. godā. Par pīmāru, 17. novembrī Rēzeknē beja pīminis breids Bruoļu kopūs i tam veļteits dīvkolpuojums, kai ari lāpu guojīņs pa piļsātu. 17. novembris tyka pasludynuots par tautys sāru dīnu, kod nanūteik izprīcu pasuokumi, bet teik pīmynāti Naatkareibys karā krytušī. Myusu dīnuos leidzeigi pasuokumi nūteik 11. novembrī, Luočplieša dīnā. Itymā laikā Luočplieša dīna kai vaļsts mārūga pīminis dīna vēļ nabeja nūsastyprynuojuse. Leidz 1928. godam tamā pasnīdze Luočplieša Kara ordiņus, tī beja armejis svātki, kas pakuopeniski puorguoja vaļstiskā leiminī. Par pīmāru, 1926. godā laikrokstā “Jaunō Straume” raksteits, ka Luočplieša ordiņa svātki atzeimuoti vysuos karaspāka daļuos proviņcē, bet Reigā nūtykuse plaša karaspāka paruode. Viests par 11. novembra pasuokumim Latgolā pasaruoda, suocūt ar 1931.godu, kod Rēzeknē bazneicys laukumā nūtykuse godskuortiejuo armejis i Luočplieša kara ordiņa svātku svineiguo paruode. Rokstā ari pīmynāts, ka sakarā ar vaļstī asūšū saimnīciskū krīzi, balle viersnīku klubā itūreiz nanūteik.  

18. novembri parosti i piļsātuos i leluokajūs pogostūs atzeimuoja ar svineigu dīvkolpuojumu i paruodi. Piļsātuos, kur beja garnizons, tei beja armejis paruode, cytur – aizsorgu voi guņdziesieju paruode. Vokorpusē sekuoja prīšklasejumi i sareikuojumi.

20. godu ūtrajā pusē, kod Rēzeknē nūsastyprynuoja Latgolys teatris, taišni tys palyka par centralū 18. novembra svātku vītu. 1927. godā svātku izruode tyka organizāta divejuos daļuos – pyrmajā latvīšu literarajā volūdā ruodeja skotus nu Raiņa poemys “Daugava”, bet ūtrajā latgaliski pīduovuoja komedeju “Čarļa krystamuote”. Piec tam izskanēja daudz kritikys taišni par repertuara izvieli, aizdūdūt vaicuojumu, voi eistyn vaļsts svātkūs juoruoda taida komedeja, kas naiztur pat loba humora kriterejus i vyspuor naatbylst teatra mierkim par kulturys leimiņa ceļšonu Latgolā? Kaids anonims autors par izruodi laikrokstā “Latgolys Vōrds” raksteja: “Es dūmoju, ka nivīns vasala pruota cylvāks naataisnuos taidu reikuošonūs, ka ar pabolstim, kurūs pīškir ari Latgolys teatram un kuri nuok nu nabadzeigūs zemnīku svīdrūs mozguotim santimim, tyktu saguoduota tukša izasmīšona.” Vaļsts svātku nūskanis beja jiutamys ari 1929. goda 17. novembrī nūtykušajā Latgolys Tautys piļs atkluošonā Rēzeknē, kur pīsadaleja vaļsts augstuokuos amatpersonys. Vaļsts prezidentu Gustavu Zemgalu, Ministru prezidentu Hugo Celmiņu i cytys prominencis Rēzeknis stacejā svineigi sagaideja vītejī školāni. 30. godu pyrmajā pusē Tautys pilī 18. novembrī nūtyka dažaidi koncerti.

Piec 1934. goda 15. maja Kārļa Ulmaņa vaļsts apvārsuma 11. i 18. novembra nūtikšonys latgalīšu laikroksti atspīgeļuoja daudz plašuok, kas nav puorsteigums, jemūt vārā, ka vīns nu golvonūs Ulmaņa autoritaruo režima ideologejis bolstim beja Latvejis īdzeivuotuoju audzynuošona nacionalisma i tautys vīneibys gorā. 1934. goda 11. novembrī Rēzeknē nūtyka daudz leluokys Luočplieša dīnys svineibys kai cytus godus, ar paruodi, koncertu i prīšklasejumu školānim, kurā jī tyka īpazeistynuoti ar svātku nūzeimi i ideju. Piečuokūs godūs presē tyka apraksteiti Luočplieša dīnys pasuokumi ari cytur Latgolā. 11. novembrī piļsātuos nūtyka paruodis, tyka gūdynuoti Luočplieša kara ordiņa kavaleri. Tok sasaglobuojuse beja ari tradiceja 17. novembrī īt guojīnī iz Bruoļu kopim i pīminēt krytušūs. Ari mozpiļsātuos nūtyka vys vierīneiguoki 18. novembra svātku pasuokumi, par pīmāru, laikroksts “Jaunais Vōrds” 1936. godā viesteja, ka Ludzā pyrmū reizi nūtics lels lāpu guojīņs kūpā ar aizsorgu orkestri. Rēzekne i Daugovpiļs vysod tyka ari izgaismuotys. Kai eipašu vaļsts svātku nūtikšonu var izceļt 1935. godā Latgolys teatrī nūtykušū pyrmizruodi Ontona Rupaiņa lugai “Kod pyrmī gaili dzīdōja”, kas beja veļteita Pītera Miglinīka personeibai.

1938. godā, kod svinēja Latvejis proklamiešonys 20. godadīnu, vysuos katoļu bazneicuos nu reita reizē tyka zvaneiti zvoni. Bez jau īrostūs nūtikšonu, Rēzeknē bez moksys tyka pīduovuota īspieja vērtīs svātku kinys, bet vairuokūs pogostūs i mozpiļsātuos nūtyka ari svātku uguņuošona.