Pyrma padsmit godu myužeibā aizguojušuo latgalīšu sabīdryskuo darbinīka, dzejnīka, režisora i aktera Ontona Kūkuoja 80. jubileja prīškvokorā, kas gaidoma 23. decembrī, sasarunojam ar juo mozmeitu Katrīnu Kūkuoju. Katrīna, var saceit, ari guojuse vactāva pādūs i aktivi dorbojās i ir īškā vysaidūs kulturys procesūs. Kasdīnā jei struodoj par izstuožu kuratori Rakstnīceibys i muzykys muzejā, iz kuru, kai pīzeist jei poša, pādi vad ari nu vactāva Ontona Kūkuoja.


„Tys  ir cīši interesants stuosts, patīseibā saisteits ar vactāvu. Kod es beju moziņka, saceju, ka es nikod nabyušu kai vactāvs, ka es nagrybu byut ni dzejnīks, ni muokslinīks, nikas tamleidzeigs. Nu i golā, kas es asu – muzejnīks. I Ontonam vīna nu leluokūs dzeivis nūdarbu beja taišni dorbuošonuos muzejā. Es guoju studēt filologeju, jo zynuoju, ka grybu byut filologs, bet nazynuoju eisti kurymā vierzīnī… Pasavieru iz vysu programu, Janīna Kursīte taišni itymā godā uzjem folkloristus. Kai ba jau beju bejuse folklorys kūpā, dzīduoju „Vīterūs”. Tei vysa folklora manī jau dzeivuoja. Dūmuoju, nu labi, lai īt folkloristika. Gūdeigi sokūt, nicik nanūžāloju, jau pyrmuo ekspediceja mani pajēme i es saprotu, ka tys ir muns lauceņš, runuotīs ar tim vacajim cylvākim, klauseitīs stuostus par tim laikim.”


Tai Katrīna studējuse baltu filologeju. Te gon jei stuosta, ka latgalīšu rokstu volūda jim nayka vuiceita.


„Mums nabeja atsevišķa kursa, kur vuiceitu latgalīšu rokstu volūdu. Tymā godā gon tyka sūleits, bet gols golā nabeja, tai es pi latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonuos eisti natyku, bet mums beja dialektologeja, kur plošuokā grīzumā vēramīs, kai skaņ vysaidys izlūksnis. Nui, bet tys ir koč kas taids, kas maņ iztryukst taidā profesionala grīzumā.”


Katrīna atkluoj, ka latgaliskais jai ir svareigs i pamozom tys teik īnasts ari juos tagadejā dorba vītā – Rakstnīceibys i muzykys muzejā.


„Tys koč kaidā ziņā ir muns mozais sapyns. Saceisim tai, vysu latgaliskū paguotni pamatā vuoc kulturviesturis muzeji, bet ir ari tys, kas atsarūn myusu Rakstnīceibys i muzykys muzejā, i tys palīk koč kaidā ūtrymā planā iz vysa latvyskuo fona i niu mums eistyn ir cīši jauks projekts sadarbeibā ar Latvejis Rakstnīku savīneibys žurnalu „Konteksts” i tymā izdavumā mes veidojam taidus mozus dosje par rakstnīkim i jūs vītom, i itymā gadīnī es naseņ saraksteju rokstu taišni par Annu Rancāni i Nautrānim. Taitod, kas ir Rakstnīceibys i muzykys muzeja kruojumā, i nu kureinis tys iz iteini atguojs.”


Vaicuota par tū, kai mums i myusu Latgolys dižgorim nūsastuot rādā ar vysim puornūvadnīkim, Katrīna ir puorlīcynuota, ka tys ir myusu pošu ziņā. Pi tuo ir juostruodoj.


„Maņ redzīs, ka ite ir lela lūma mums pošim i juosoka kai ir, ka munam vactāvam ir tys pīminieklis Rēzeknē i ka es varu pasceit, zinit, tys onkuleits pi Latgolys kulturviesturis muzeja ir muns vacaistāvs, ta cylvākim izreiz ir asociaceja, saikne i jī var pavaicuot, kū jis taidu izdarejs i tai tuoļuok. Varbyut jī pat nazyna, kas ir Ontons Kūkuojs, bet, ka jī ir bejuši Rēzeknē, tū pīminiekli jī zyna. Maņ redzīs, ka piļsātvide ir nanūvierēta kai taids izzinis olūts, ar kuru mes varim izceļt myusu leluos personeibys. Rēzeknē tei faktiski ir vīna Atbreivuošonys aleja, kurā ir vyss zvaigznuojs – nu Nikodema Rancāna leidz Fraņčam Trasunam. Teišom vajadzātu pasavērt iz publiskū telpu plošuok, tei nav tikai televizeja i radeja, socialī teikli, bet ari  vide ir cīši, cīši produktiva i augleiga vīta, kur runuot par myusu cylvākim.”


Katrīna pīmiņ vactāvu Ontonu Kūkuoju.


„Tys, kai es pīmiņu vacūtāvu ir cīši, cīši pozitivi. Tuos puora reizis. Ir puora epizodis, kas maņ cīši saistuos ar juo profesionalū darbeibu. Par pīmāru, muna pīcu godu jubileja, vysi sveic i tod daīt dzeda kuorta i es jau zynu, jis runuos tik ilgi i pīpeis kluotu vysus kulturys cylvākus. Tei ir muna dzimšonys dīna, i deļkuo ir juostuosta par naskaidim gudrim veirim par kurim es nikuo nazynu, bet tai tys beja, vysur, kur jis guoja, jis beja kai lāpa. Jis vysod runuoja na tik daudzi par sevi, bet par tim cytim, kas ir bejuši myusu identitatis pamats. Patīseibā tū var tikai apbreinuot, ka jis kai taida lāpa, kai taids karūgs vysod guoja ar taidu misejis apziņu. I kas jis guoja, vysa Latgola guoja leidza. Jis teišom beja taids Latgolys muola vazums, kai par jū ari soka. Bierneibā, nui, maņ tys varbyut beja drupeit garlaiceigi, bet vys tik es zynuoju tū juo apziņu, i tys ari beja tai nu bierneibys, ka Latgola ir koč kas cīsi vierteigs. Cīši, cīši. I ūtra tei epizode, es gribieju byut postneica i par kotru cenu gribieju dabuot tū zeimūdzeņu. Vacaistāvs maņ soka, ka nu navarim mes niu dabuot tū zeimūdzeni, bet es tev paruodeišu kai tu varātum izdareit vēļ lobuok. I tod jis maņ izvuiceja, ka es poša varu izviļkt tū zeimūdzeni, vīnu apleiti, tod ūtru apleiti, pīraksteit Latveja, voi kur es syuteisu tū viestuli. I tai es saprotu, ka es vysu varu izdareit poša, sovom rūkom i vēļ lobuok, jo eistu posta zeimūgu es taipat nadabyutu tūlaik. Jis maņ īvuiceja dūmuot uorpus.”


Katrīna atkluoj, ka tai pa eistam vactāva personeibu i īguļdejumu myusu kulturys i kulturtelpys atteisteibā jei suokuse nūvērtēt studeju laikā.


„Tai eistyn es nūviertēju vacūtāvu tod, ka es raksteju sovu bakalaura dorbu, kurš beja par juo dzeju nu folkloristikys prizmys, es analizieju, kai tys izapauž juo dzejā gon formali, gon saturiski. I tod saguoja izskaiteit vysus juo latgaliskūs dzejis kruojumus, tai es beju īsarūbežuojuse taišni iz tū latgaliskū dzeju. Tod es īraudzeju, cik jis ir lirisks, cik vysaids jam ir tālu pasauļs, jis maņ atsavēre piļneigi jaunā gaismā. Nu tuo topa ari gruomota, O. Kūkuoja dzejis izlase „Dūd pīci”, kas izguoja pyrma pīcu godu. Tys beja muna diplomdorba rezultats, faktiski… Tod es īpazynu ari kruojumu „Mīlesteiba, Lelais līpu kolns”. Interesanti tys, ka itymā kruojumā jis jau beja maņ īrakstiejs vielejumu, tei gruomota izguoja 1995. goda, maņ tūlaik beja puora godu. „Kateitei, laseišonai piec 16 godu.” Taitod tod, ka maņ palīk 18 godu, jo dzejai tī beja ari erotiski motivi. Taids teišom sirsneigs vielejums."


Katrīna izsver, ka pīminieklis Rēzeknis piļsātys centrā pi Latgolys kulturviesturis muzeja ļaun Ontonam Kūkuojam palikt vysod radzamam i byut nūtikšonu vierpulī.


„Juo gadejumā nikas vēļ nav beidzīs i, ka mes atsagrīžam pi pīminiekla, tei ir vīna nu popularuokūs sabīdryskūs akceju nūrisis vītu. Ontons ir biļdēts ašņa donoru akcejā, jis ir bejs ar atstorojūšū vesti, jis ir ari intervēts koč kaiduos intervejuos, kur vaicoj piļsietnīku redzīni. Jis vēļ arviņ ir taids cīši, cīši aktivs piļsātys īdzeivuotuojs.”