Goda suokumā izguoja izdavums “Muna dzīšmu gruomota”, kas leidz šam ir apjūmeiguokais latgaliskūs dzīšmu apkūpuojums. Gruomota ir īvārojama vairuoku īmesļu deļ: tys ir pyrmais taida veida izdavums; tī ir īvāruoti vīnuoti latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi, t.i., izdavums ir konsekvents; gruomotā ir ari notys. Deļtuo itūreiz gruomotplauktā par ite daīmamim latgalīšu dzīšmu tekstim i tū, kū par latgalīšu literaturu pastuosta “Muna dzīšmu gruomota”.

Izdavumā “Muna dzīšmu gruomota” ir apkūpuotys 300 latgalīšu dzīsmis, kas atlaseitys piec sastateituojis Edeitis Husaris īskotu. “300 dzīsmēs ir raudzeits retrospektivi apsavērt iz latgalīšu dzīsmem garu godu laikā, nu vys tik tuos ir taidys, kas maņ pošai voi nu cīši pateik, voi ruodīs pamaneišonys vārtys, naparostys voi interesantys deļ pamesšonys i iz cytu paaudžu.”

Varom atrast dzīsmis gon ar obeju latgalīšu Fraņču –Fraņča Trasuna i Fraņča Kempa vuordim, gon ar Benediktis Barkanis dzejūleiti. Vys gruomotā ir pat Stinga, Boba Dilana i myusu dīnu krīvu grupys “Bi-2” dzīšmu tulkuojumi.

Runojūt par tautysdzīsmem, juopīzeist, ka tradicionaluo muzyka, ruodīs, latgalīšim ir cīši nūzeimeiga. Tys tai varātu byut jau izsenis vairuoku īmesļu deļ. Vysa pyrma, latgalīts godu symtim ilgi ir bejs konservativs – 19. g.s. suokumā i vydā vīns latgalīts stypri naatsaškiere nu cytu: dzymtbyušona diktēja pīdereibu nūteiktam zemis plečeišam, vīnaidu nūsadorbuošonu ar lauksaimisteibu i apmāram leidzeigu dzeivis leimini. Reši kurs tyka tuoļuok par sova tāva sātu. Dzymtbyušonys atceļšona 1861.g. attaiseja bucai spuņdi vaļā, tok na ilgi – 1865. g.tyka īvīsts Drukys aizlīgums. Latgolys latvīšu volūda dzeivuoja mutvuordu folklorā i muotis školā pi rateņa. 20. g.s. suokumā, kod daudzi latgalīši izguoja vīnsātuos, emigrēja iz Sibiri voi devēs burlakūs iz puornūvodim i Pīterpili, latgaliskuo dzīsme jūs vīnuoja ar zudušū. Kuram datryuka rūseiguos sādžys, kuram – dzymtuos vītys i nūvoda. Latgaliski melanholiskuo tūņkuorta ir izguojuse cauri vysam 20. g.s., i kotrys jau izdzīd sovu suopi par aizguojušū laiku, viesturi, radinīkim, dzymtom. Varbyut taišni deļ tuo “Munā dzīšmu gruomotā” 105 aba vīna trešdaļavysu dzīšmu ir tautysdzīsmis, rūtalis, daņči.

Taipat myusu dzīšmu pyurā atrūnomys ari dzīsmis ar literatu tekstim –folklorizejušuos dzīsmis.

Juopīzeist, ka bīži viņ dzejnīku saraksteitī teksti suoc dzeivuot nu autora naatkareigu dzeivi, i nimoz naaizadūmojam, ka popularuo dzīsme suokumā ir bejs dzejūļs. Vysspylgtuok tys drūsai viņ ir ar Pītera Jurceņa “Vuolyudzeiti” i Annys Rancānis “Skaidrū volūdu” – obejis dzīsmis zyna kotrys latgalīts, tok na kotrys zyna autoru. Interesanti ir ar Juoņa Klīdzieja saraksteitū dzejūli “Brūnacīte”, kas melodiski latgalīšu vydā suocs dzeivuot viņ tod, kod tys ir tics puortulkuots latgaliski i nūkristeits par “Bryunaceiti”. Bet kotram dzejūļam sovs liktiņs. “Munā dzīšmu gruomotā” apkūpuotys ap 60 dzīšmu, kū sarakstejuši apmāram 20 dažaidu laiku latgalīšu literatu. Vysboguoteiguok izmontuoti Ontona Slišāna dzejis vuordi – gruomotā īkļautys 17 dzīsmis. Varbyut ite nu svora tys, ka gruomotys sastateituoja īt nu Zīmeļlatgolys, varbyut pi vainis Ontona bogoteigais literarūs tekstu montuojums i tys, ka Ontons dzeivoj sovūs bārnūs i mozbārnūs. Interesanti ir Raibuo i Valentna Lukaševiča dzīšmu teksti.

Vēļ vīnā lelā daļā dzīšmuskaņ ari pošu muziku teksti. Apmāram pusi nu “Muna dzīšmu gruomota” daīmamūs dzīšmu tekstu ir sarakstejuši poši latgalīšu muzykanti i muziki. Vysbogotuokais itamā sarokstā ir “Dabasu durovu” liders – Arņs Slobožanins. Jam sekoj grupys “Bez PVN” muzikis Kristaps Rasims i sovulaik tik popularuos grupys “Latgales dāmu pops” dalineica Anita Bērziņa. Atškireibā nu tautysdzīšmu, kur sovys dzymtuos vītys idealizaceja, latgalīšu mentalitatis poetiziešona i tīksme piec zudušuos zalta paguojeibys ir tipiska i dīzgon saprūtama dažaidu viesturis peripeteju deļ, latgalīšu daiļradē tei dreižuok ir klivuse par klišeju, kas cikliski atsakuortoj, suocūt ar “Drukys aizlīgumu” i beidzūt ar laiku piec Atmūdys.

“Muna dzīšmu gruomota” ir myusu dīnu līceiba par tū, kas skaņ i kai skaņ latgalīšu kulturā. Nūslāgumā gribīs pavaicuot, deļkuo latgalīšu muziki par vysom vareitem laužās radeit dzīšmu tekstus, ja ir vasala aile dzejnīku, kas tū izdareitu daudz kvalitativuok i profesionaluok? Dzejis ritmys nasaveidoj viņ piec atskaņu panteņu beiguos. Ir vasala viertine ari cytu muokslinīcyskūs pajiemīņu, kai dabuot volūdys i tekstu lobskaneigumu, suocūt nu enklizem i beidzūt ar aliteracejom. Juopatur pruotā, ka mīlesteiba, ilgys i dzimtine ir tī motivi, kas pasauļaliteraturā skaņ godu tyukstūšom ilgi, i vystycamuok jau pyrma vairuoku symtui desmišu godukaids vīnu voi ūtru suopi jau ir izlics iz papeira.

Skaitit gruomotys, vaicojit i atrūnit.