Raidejuma "Kolnasāta" viesturis rubrikā Laura Melne turpynoj stuosteit par storpkaru laika Rēzeknis kulturys dzeivi. Itūreiz leluoka viereiba pīvārsta vysaidom nu myusu dīnu skotpunkta interesantom i naparostom nūtikšonom.

Pietejūt storpkaru perioda kulturys dzeivi Rēzeknē, nareši var izzynuot informaceju, kas myusu dīnu cylvākam varātu ruodeitīs interesanta voi gondreiž natycama. Sabīdreiba beidzamūs symtu godu laikā ir cīši mainejusēs, tok ir ari lītys, kur varbyut mainejusēs forma, tok saturs i problemvaicuojumi palykuši tī poši.

Leidzeigi kai šaļtim myusu dīnuos, ari pyrma gondreiž symta godu aktuals beja volūdys vaicuojums. 1934. godu daudzvīt skaita par pagrīzīņa punktu iz Latgolys latviskuošonu, tok jau 20. godūs presē piec dažaidu pasuokumu regulari varēja skaiteit diskusejis par tū, cik latgaliskom juobyut nūtikšonom, par pīmāru, Rēzeknis školuos. Problema naviņ školuos, bet ari profesionaluokūs kolektivūs, kai Latgolys teatris, beja ari tai saucamuo izlūkšņu jaukšona. Beja gadīni, kod vīnā izruodē kotrys akters runuoja cytaiž – kaids latvīšu literarajā volūdā, cyts –  latgaliski, kaids vīnys Latgolys pusis izlūksnē, cyts – cytys Latgolys pusis izlūksnē. Itaida volūdu i izlūkšņu jaukšona naapmīrynuoja ni latgalīšus, ni puorejūs Rēzeknē dzeivojūšūs latvīšus. Ka latgalīšim lyka runuot literarajā volūdā, reizem roduos taidi breinumi kai vuordi "istoba" voi "nodzeivojis", tok puornūvodnīku akteru rauzeišonys runuot latgaliski Rūdolfa Blaumaņa lugys "Ugunī" īstudiejumā kaids apskatnīks raksturuoja ar tekstu, ka Blaumanis vys jau piec ituos izruodis ir kopā apsagrīzs iz suonu.

Latgolys dzeivuotuojim vēļ beja pavysam nalela kulturys pasuokumu vieršonuos pīredze. Par tū līcynoj ari guņsdziesieju komandys prīkšnīka 1922. godā Latgolys teatra puorziņam raksteitais lyugums teatra zālē iz obeju sīnu izkuort lelu uzrokstu, ka tamā peipēt aizlīgts, cytaiž publika ignorej aizruodejumus i soka, ka ite, atškireibā nu kinoteatra, taida aizlīdzūša uzroksta nav. Suokumā skateituoji ari nareši atguojuši iz teatri, kod izruode jau suokusēs, skali vaicuojuši sovys vītys i trauciejuši cytim.

Konservativajai latgalīšu sabīdreibai beja gryuši pījimt tam laikam jaunuos kulturys i izklaidis tendencis. Vīna nu taidu beja modernuos dejis, kurūs vokoru Rēzeknis školuos 20. godūs suoce reikuot piec pasuokumu. Fokstrots, tango i cytys dejis latgalīšu presē tyka raksturuotys kai najiedzeigi, naestetiski i namoraliski daņči. Katuoļu jaunuotnis bīdreibys Rēzeknis nūdaļa kai alternativu ballem jaunīšim pīduovuoja apmeklēt jūs reikuotūs čaja vokorus ar tautiskom rūtaļom vokora nūslāgumā. Tok riezeknīšim doncuot patyka. Par pīmāru, teatra izruodis 20. godūs beja daudz apmaklātuokys, ka piec tūs beja paradzāta ari naformaluo daļa ar dejom. 30. godūs Latgolys teatris itū tradiceju pakuopeniski puortrauce, nūškirūt teatri nu izklaidis.

Na vysod pasuokumi beidzēs iz pozitivys notys. Par pīmāru, reizi Latgolys teatris gavieņa laikā beja ar izruodi aizbraucs iz Ludzys pusi. Piec tuos beja paradzāta balle, kas gon nanūtyka, partū ka vītejī itaidu grākuošonu gavieņa laikā nav saprotuši, pīkuovušs muzykantus i sasytušs tūs instrumentus.
Suokumā atzineibu sovu nūvodnīku vydā tik vīgli naīkaruoja ari muokslinīks Francisks Varslavāns. Juo pyrmuos izstuodis Rēzeknē nabeja plaši apmaklātys. Literaturviesturnīks Meikuls Apeļs recenzejā par Varslavāna izstuodi raksteja, ka itei muoksla deļ latgalīša ir par modernu. Tū var saprast tik tī, kuri, dzeivojūt piļsātnīciski drudžainūs ciļviecis centrūs, bauda i augstuokūs kulturys zīdus, i augstuokūs izvirteibys augļus. Apeļs skaiteja, ka modernuo muoksla ir atsatuolynuojuse nu dobys, piec kuo olkst latgalīša sirds. Laika gaitā atsauksmis par Rēzeknis muokslinīku dorbim uzalobuoja i regulari nūtīkūšuos izstuodis vys jau deva īspieju lobuok īpazeit tāluotuojmuokslu.

Par moralei naatbylstūšu tyka skaiteita pat Rūdolfa Blaumaņa luga "Skroderdienas Silmačos", kū 1927. godā uzvede Rēzeknis Vaļsts školuotuoju instituta absolventi. Presē luga i tamā apraksteituo mīlesteiba tyka raksturuota kai sakla i poša luga – samārā divdūmeiga. Ari cytys izruodis tykušys kritizātys kai katuoliskajai publikai naatbylstūšys. Protesti beja pret uzdzeivis i alkohola lītuošonys atspīgeļuojumu, pavuicūša satura tryukumu. Jiuteigi tyka uztvarti arī gadīni, kod kaidā lugā latgalīts tyka paruodeits kai nagativais tāls.

20. godūs lela problema beja ari kulturys īstuodem atbylstūšu telpu tryukums. Tys radeja ari taidys gondreiž natycamys situacejis, kod Rēzeknis bibliotekai sūpluok atsaroda galdnīka darbneica i gruomotu skaiteituojim vajadzēja sadzeivuot ar nu tuos īmūšū trūksni.

Jau 20. godūs Rēzeknē suocēs diskusejis par tautys atbreivuošonys pīminekļa ceļšonu, kas gon pīsapiļdeja viņ 1939. godā, kod tyka atkluots vysim zynomais pīmineklis "Vienoti Latvijai" aba Latgolys Muora. Pīminekļam ilgi navarēja atrast pīmāruotu vītu. Varianti beja vysvysaidi – ceļt tū arkys veidā iz Rēzeknis leluo tylta voi piļskolna. Bazneickungs Pīters Strods pat beja izstruoduojs variantu, kai tam piļskolnā vajadzātu izavērt – ar seņču upuru oltoru, kam preteimā byutu kristeiguos ticeibys oltors ar krystu. Pi oltoru stuovātu i Luočpliess, i bruoli Skryndys i cyti Latgolys atbreivuošonā īsaisteitī. Pi pīminekļa vajadzātu paglobuot nazynomū kareivi, kas krits par Latgolys atbreivuošonu. Pīmineklis byutu tūrņa veida ar lelu stuņdinīku tuo viersā, kas īzvaneitu pareizu laiku. Pošā tūrņa golā Strods gribēja redzēt breivū Latgolu ar vuorpu kiuleiti golā. Cyti otkon atteisteja Stroda ideju, pīduovojūt pīmineklī īreikuot ari liftu i par uzbraukšonu tymā praseit moksu, kas tyktu izmontuota pīminekļa uzturiešonai. Ceļš leidz pīminekļa realai izceļšonai beja gars i realuos idejis jau daudzi pīzamātuokys.