Rēzeknis novada Rogovkā nu 8. da 13. augusta nūtyka latgalīšu volūdys i kulturys kursi „Vosoruošona – 2021”, kurymūs pīsadaleja pedagogi nu Latvejis i Pūlejis. Jau nu 2000. goda tūs reikoj Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKSA) kūpā ar bīdreibu „LgSC”, ītūgod kursi nūsarysynuoja jau 13. reizi. Vīnā nu vokoru arī „Kolnasātys” komanda beja nūbraukuse iz Rogovku, kaba pasarunuotu ar organizatorim, dalinīkim i nūdarbeibu vadeituojim. 

Sarunā pīsadola Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure, literate i filologejis doktore Ilze Sperga, profesore i  volūdneica, filologejis doktore Lideja Leikuma, jaunuo školuotuoja nu Viļānu pusis Santa Lempa i  Ludzys piļsātys gimnazejis školuotuoja Vanda Žulina.

Veronika Dundure izsver, ka kursūs dabuotuo pīredze i zynuošonys mudynuos školuotuojus sovā pedagogiskajā dorbā vaira pīvērst uzmaneibu latgalīšu volūdai i rast vareibu tū vuiceit sovim audzieknim, gon nūvodu vuiceibu stundēs, gon ari, integrejūt cytu prīškmatūs, par pīmāru, literaturā i  viesturē.

„Aicynuojom školuotuojus, kas jau ar itū vuiceibu godu sovuos školuos varātu vuiceit latgalīšu rokstu volūdu voi nūvodu vuiceibu. Itamā „Vosoruosonā” akcents teik lykts iz latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu. Na tikai iz pareizraksteibys stuņdem, bet ari iz latgalīšu volūdu publiskajā telpā, trymdā. Nu daudzi dažaidu aspektu profesore Lideja Leikuma stuosteja i vuiceja mums latgalīšu volūdu. Tuoļuokais – latgalīšu volūdu navarim vuiceit atrautai nu nūvodu vuiceibys, nu kulturviesturis i seviški literaturys. Tai ka itūgod „Vosoruošonā” daudzi runuojom ari par literaturu.”

Veronika atkluoj, ka pa itim godim kūpumā „Vosoruošonys”  kursus izguojuši 324 školuotuoji.

„Taitod, koč kaidys prīškzynuošonys gon latgalīšu rokstu volūda, kulturviesturē, literaturā, etnografejā, muzykā, muokslā i tai. Bet ir vīns lels bet, vysa pyrma, kai ir ar stuņdem i školys vadeibys attīksmi.

Niu daudzi runojam, ceinejamīs par nūvodu vuiceibys stuņdem i latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu, bet tys vyss ir atkareigs nu školys direktora. Koč voi taidi pīvadumi kai Baļtinovys i Nautrānu vydsškolys. Attīksme, ir bārni, kuri tū gryb i dora, i vajag laikam tikai suokt. Suokt ar attīksmi pošuos školuos iz vītys.”

Ludzys piļsātys gimnazejis latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja Vanda Žulina pīzeist, ka kūpuma materialu, piec kuru vuiceit jaunuokūs klašu školānus, ir daudzi.

„Suokumškola praktiski ir nūdrūsynuota. Myusu profesoris Lidejis Leikumys i Jura Cybuļa lementars jau agruok beja, niu ir ari „Skreineite”, „Olūteņš”, gruomota „Gostūs pi Boņuka”, es dūmoju, ka materiali ir lobi. Var struoduot. Gryušuok ir ar pusaudžim i parosti tī tei līta ari apsastuoj, vysom pi mums školā. Ludzā, par pīmāru, mozuokajuos klasēs ir nūvoda vuiceiba, kur školuotuoja Inta vuica latgaliskū. Piec tam tys apsastuoj. Piļsātā vyspuor tys ir sarežgeituok, ite nav tai kai Rogovkā, kur 95 % bārnu runoj latgaliski… Par pīmāru, ideali byutu, ka školuotuojs pajem programu, izavielej, kū jis dora, jam ir dorba lopys ci gruomota i tuos tod jem i struodoj. Tod byutu ari vaira tūs, kuri itū dareitu.”

Nūvoda vuiceibys stuņdis īkļaušona izgleiteibys programā kai obligats saturs varātum situaceju maineit iz lobu. Tai pīzeist vysi sarunys dalinīki, tūstorp ari Vanda Zulina.

„Nūvodu vuiceibys stuņde atsatīc na tikai iz Latgolu, bet gon iz vysu Latveju, vysim kulturviesturiskajim nūvodim. Kotram nūvodam ite ir kū dareit i stuosteit.”

Volūdneica, profesore Lideja Leikuma ite gon pīzeimej, ka ar nūvodu vuiceibys stuņdi viņ ir par moz i byutu vajadzeiga ari latgalīšu volūdys stuņde. Turpynoj Lideja.

„Mums ir ūtra, viesturiski izaveidojuse raksteiba. Mums izīt gruomotys jau nu 18. godu symta vyds. Ir daudzi cylvāku pasaulī, Latvejā i ari tepat iz vītys Latgolā, kuri saprūt, ka tei ir vierteiba, bet mes koč kai nadaeimom da tuo, ka mes itū vierteibu vuiceitūs, nūdūtu jaunajim, školānim. Pa munam, car nūvoda vuiceibu viņ itys nasaīs, jo taida nūvoda vuiceiba i vītejūs vierteibu saprasšona vajadzeiga vysai Latvejai. Sovpus Latgolai ir vēļ ari sova specifika, i tuos nav nikaidys izlūksnis, tiuleņ saceis suitu izlūksne, sieliskuos izlūksnis, bet tys ir pavysam kas cyts. Lai paruoda vēļ kuru nūvodu ci nūvoda daleņu, kam izīt gruomotys, ir kūpta, normāta i kodificeita raksteiba jau nu 18. godu symta vyda. Dīvamžāļ daudzi ituo nasaprūt. Ka latgalīšu rokstu, voi varim mīreigi jū saukt ari par literarū volūdu, ka tys nav tys pats kas izlūksnis. Kod Latvejā kūpuma itū saprostu, varbyut ari cytaižuok nu viersa vārtūs iz itaidu iniciativu.”

Ari Veronika Dundere pīkreit, ka juobyut latgalīšu volūdys stuņdem ar nūvodu vuiceibys elementim. Pareizi salyktim akcentim.

„Lai rostūs izpratne jau nu 1. klasis i turpynuotūs, kaida tei volūda ir, koč cik vuiceitu ari pareizraksteibu. Runuot mes varim vysaiduok, bet raksteit byutu juoroksta pareizi.”

Viļānīte Santa Lempa, kas niu struodoj par školuotuoju Babeitē, pīzeist, ka ar latgalīšu rokstu volūdu tai vaira sasakarās taišni niu, pyrmū reizi pīsadolūt „Vosoruošonā”.

„Gūdeigi sokūt, es nazynuoju, ka tik plašs ir tūs personeibu i materialu lūks. Es dūmoju, ka koč kaidu daļu, pat jau nu tuo, kū es niu asu dzierdējuse, es varātu pi latvīšu volūdys i literaturys stuņžu pa druscenai īkļaut. Saleidzynojūt daildorbus, personeibys. Mes izsacynuojom i kū es, tai padūmojūt, ari poša saprotu, ka ir taida tei tendence, ka vysur ir školāni, kurim saknis īt nu Latgolys.”

Latgalīsu literaturys leidzjutieja, kai smejās jei poša, Ilze Sperga izsver, ka itī kursi ir miļzeigs īdviesmis olūts, kas piečuok dūd energeju vysam godam, nūtūrēt latgaliskuos aktivitais sovā pusē. Itei kūpā byušona i kūpeiguos aktivitatis ari piec tam ir cīši svareigys.

„Vīns nav dareituojs.  Mes varim byut pa vīnam, kotrs sovā koktā viļkt vazumu, bet mes aizviļksim kotrs iz sovu golu. Mums ir juobyut par tim pilarim, bolstim, kas pylda bolsta funkcejis koč kaidai pilij, sātai, ustobai, navys koč kaidim mītim, sabaksteitim pa teirumu, kur kotrs tur sovu budonku. Lai veidojās koč kaida ceļtne, i gols golā ari vaļsts apziņa, ka nu lokaluo īt tys kūpeigais.

Ka nabyus lokaluo lapnuma, taida Latveja izputēs mudri viņ. Jo, ka asu aizguojs nu tāva sātys, es varu aizbraukt ari nu tāvu zemis. ”

Profesore Lideja Leikuma pīzeist, ka ir vysmoz padsmit pedagogu, kas uztur sovuos školuos latgaliskū goru i ir ari gona zynūši, kaba tū pīteikami labi dareitu. Vīnuoteiba i pastyprynuota komunikaceja jūs storpā parosti ir jiutama, kod nūteik gataveišonuos kaidim leluokim pasuocīnim.

„Pedagogi, kuri sabrauc iz „Vosoruošonu”, es saceitu, ka jī ir dažaidi.  Vīna lela daļa ir cīsi cīnejami cylvvāki i taidi, kurus prīcojūs satikt otkon i otkon. Prūtams, ka pi labvieleiguoku apstuoklu nu jūs vēļ vaira dabuotu uorā , bet ari taipat ir skaidrys, kuri dora koč kū realu sovuos školuos latgalistikys lobā, kuri atbrauc viņ apsavārtu.”

Kai pīzeist Lideja Leikuma, ir tikai piec lobuokuos gribiešonys i sirdsapzinis juodora tys, kas itam laikam atbiļsteigs i sabīdreibai vajadzeigs.

„Poša dzeive i prakse vuica, daruoda, kas ir vaira vajadzeigs, kas mozuok. Mums atlīk sekuot laikam leidza i, kai soka, gūdeigi dareit tū, kū mes kotrs varim, kam asam sagataveiti, gotovi. Reikuotīs, kaba vyss nūtyktu.”