Kūpā ar viesturis doktoru i Latgolys pietnīceibys instituta veiduotuoju i vadeituoju Henrihu Somu, Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzeja specialisti viesturis vaicuojumūs Ilonu Vilcāni i Zemissardzis 3. Latgolys brigadis viersseržantu Normundu Boževnieku runojam par Latgolys atbreivuošonys viesturiskim nūtykumim pyrma symta godu, par tū, kai mes šudiņ redzim, svietejam, cik daudzi zinim i izprūtam Latgolys atbreivuošonu, kas tuolajā 1920. goda janvarī beja cīši svareiga Latvejis Naatkareibys kara beigu nūtikšona i pamats pylnvierteigai Latvejis Republikys apvīnuošonai.

Viesturis doktors Henriks Soms uzsver, ka Latgolys atbreivuošonys kaujis beja vīna nu leluokūs militarūs operaceju Latvejis armejai, kurys aizsuokumi patīseibā vaicojami jau nu 1915.goda. "Tī beja geniali izstruoduota taktika. I pūli mums cīši, cīši daudz paleidzēja… Militara operaceja, kas nūtyka 1920. godā, vīnu mienesi, nu janvara leidz februaram. Latgolys atbreivuošona beja Latvejis Breiveibys ceiņu aba kai mes niule sokam Naatkareibys kara nūslādzūšuo faze. Cīši dramatyska, smogūs apstuokļūs, bet ar labvieleigu rezultatu. Viesturnīki uzskota, ka tei ir poša leluokuo miltaruo operaceja Latvejis armejai, tyukstūšys karaveiru, smoga ceiņa, daudz drūšsirdeibys i rezultats – uzvara, atbreivuota Latgola i leidz ar tū varēja suoktīs breivuos Latvejis atteisteiba.”

Latgolys atbreivuošonā smoguos kaujuos pret lelinīku varu tūlaik ceinejuos jaunizveiduotuo Latvejis armeja i Pūlejis bruņuotī spāki, kas mums tūlaik cīši paleidzēja. Vysupyrma tyka atbreivuota Daugovpiļs i Kruoslova, piec tam ari Preili, Rēzekne i cytys apdzeivuotuos vītys. Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzeja specialiste viesturis vaicuojumūs Ilona Vilcāne stuosta par tuo laika nūskaņu i nūtikšonom Preiļūs. „Mes Preiļūs naizaceļam ar eipašom, lelom kaujom. Preiļu piļsātu atbreivuoja 13.janvarī, bez eipašim zaudejumim. I itys dīnys mierkis tūlaik tyka sasnīgts vysai dreiži. Tys, kas maņ redzīs svareigi, ituo vysa kontekstā, namūt vārā tū specifiku, ka mes Latgolā gondreiž vysu Naatkareibys karu pavadejom zam boļševiku, pasavērt, kai mes ite dzeivuojom, cikom puorejā Latvejā nūtyka vysaidys svareigys kaujis, ceinis, mainejuos varys... Tei situaceja ir atškireiguoka nikai puorejā Latvejā…Vīnkuoršim ļaudim golvonais beja dzeivuot i izdzeivuot i leidz ar tū jī cīši nauztvēre boļševiku izspīstū ideologeju.”

Ite gon Herihs Soms paskaidroj, ka tymā laikā vysaidu apstuokļu deļ armeja beja nūstuok nu vītejūs īdzeivuotuoju i daudzi nakomunicieja ar jim– ļauds slimuoja ar tifu, kura armejai nabeja. Taipat ari ar puortykys kruojumim i cytom armejai vajadzeigajom lītom vītejī eisti navarēja paleidzēt, jo pošim nikuo daudzi nabeja.

„Operativuo situaceja kai ba radeja atškeļteibu nu tautys, bet nu ūtrys pusis mes redzim, ka cylvāki, kuri paleidzēja, atbaļsteja, jī poši beja īškeji motivāti, jo īprīškejuos varys jau beja cylvākus pīmuonejušysi pamatušys bez zemis. Cylvāki gribieja lobuoku dzeivi. Vēļ, maņ redzīs, ka cīši svareigi beja tys, ka beja cīši labi pastateita boļševiku propaganda, armejā nūteikti tys beja jiutams. Sorkonuos armejis karaveiri beja idejiski puorlīcynuoti, labi karuoja, labi apbruņuoti i tys mums juoīvāroj,  tū saceja vysi giustekni. Latvīšim nabeja taidys propagandys, mes ceriejom iz sovu īškejū puorlīceibu i mums nabeja taidu skaļu saukļu, bet vysi saprota, ka mums juosaceina. Tūlaik beja pat taids teicīņs, ka Latvejis armejai byutu taida propaganda kai sorkonim, mes vīnā dīnā atbreivuotu Daugovpili.”

Pīsaskarūt patriotisma vaicuojumam i gataveibai vajadzeibys gadejumā aizstuovēt sovu vaļsti, Zemissardzis 3. Latgolys brigadis viersseržants Normunds Boževnieks uzsver, ka Zemissardzis pastuoveišona kai taida, jo tei ir breivpruoteiga bezatleidzeibys kusteiba, ir aplīcynuojums patriotisma pastuoviešonai sabīdreibā. „Niule, pādejā laikā, ir taida tendeņce, ka Zemissradzē vaira atīt taišni jauni cylvāki. Varātum pasceit, ka kliustam jaunuoki.”

„Nabyutu juosaver varbyut tik daudzi iz vuordim, bet gon iz tū, kū cylvāki dora, kai jī palīk iz vītys, turpynoj dorbuotīs, ceinuos. Taidā veidā jī ari dūd tū sovu īguļdejumu Latgolys i ari vaļsts atteisteibā. Na vysod skaļuokū lozungu saceituoji ir tī leluokī patrioti,” soka Ilona Vilcāne.