Itūgod, īzeimejūt Latgolys kūpādzīduošonys tradicejis symtgadi, nu 28. maja da 1. juņa Daugovpilī tiks svieteiti Latgolys dzīšmu svātki. Kod nūtyka pyrmī Latgolys dzīšmu i sporta svātki, kaida beja svātku atjaunuošona pyrma 35 godu, i par ituo gods svātku nūtikšonom itūreiz runojam ar muzikologi, komponisti i Latgolys viestnīceibys "Gors" muokslinīciskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju Ilonu Rupaini, Latgolys kulturviesturis muzeja viesturnīku Vladislavu Malahovski, kordirigentu i Latgolys dzīšmu svātku lelkoncerta muokslinīciskū vadeituoju Jevgeniju Ustinskovu, kai ari ar muziki, muzykys pedagogi i Augšdaugovys Kulturys centra  “Vārpa” jauktuo kora “Latgale” vadeituoju Anitu Zarāni. Jei aktualizej itūs svātku miseju -  dzīduošonys piecteceibys saglobuošonu. “Tei ir myusu identitate, kai mes cytaiž jū paruodeisim, ka ni caur dzīsmi, caur deju. Varbyut dzīsmei, ka dreikst tai saceit, ir tys, ka mes dzieržam volūdu.

Lai sasaglobuotu, lai napagaistu myusu volūda, tautysdzīsme. Lai napagaistu tys, kū myusu seņči ir darejuši godu godim.

Golvonais, lai nūteik tei piecteceibys miseja, lai nūdūdam jaunom paaudzem. Lai jaunīši ari zyna, ka ir dzīsmis latgalīšu volūdā i lai dzīd juos.”

Latgolys dzīšmu svātkim jau nu pyrmsuokumu ir lela nūzeime latgaliskūs dzīšmu ceļā iz Latvīšu vyspuorejim dzīšmu i Deju svātkim, izsver Ilona Rupaine. “Tā pati “Tautasdzīsmu vōcelīte", kas beja radeita iz pyrmajim dzīšmu svātkim, deve impulsu dzīduot latgalīšu volūdā i veiduot itus svātkus sovaiduokus, eipašuokus i itam nūvodam rakstureiguokus. Itymā “Tautasdzīsmu vōcelīte” beja 37 dzīsmis i leluokuo daļa nu jūs latgalīšu volūdā, speciali veiduotys apdaris, tai ka itei tendence dzīduot latgaliski i dūmuot par sova nūvoda tradiceju izkūpšonu i dzīšmu repertuara veiduošonu beja jau nu pyrmūs svātkim.”
Vysūs Latvejis kulturviesturyskajūs nūvodūs nūteik sovi svātki, kas ir kai ceļš iz Vyspuorejim dzīšmu i Deju svātkim. Latgolys dzīšmu svātku lelkoncerta muokslinīciskais vadeituojs Jevgenijs Ustinskovs stuosta, ka vysod teik dūmuots par tū, lai svātku koncertu repertuarā ir dzīsmis latgaliski i Latgolys komponistu dzīsmis. “Mums tys ir cīši svareigi, kan mes varim izdzīduot dzīsmis latgalīšu volūdā. Na vysod latgalīšu dzīsmis ir īkļautys lelajus dzīšmu svātkūs. Nav nimoz tik vīglai atrast lelajam kūpkoram pīmāruotu dzīsmi. Tys ir cīši smogs aizdavums.”

Jau 1. juņa vokorā Stropu estrādē nūtiks ituo gods svātku lelkoncerts “Dod man spēku!”, kurā pīsadaleis vaira nakai 3600 dzīduotuoju, doncuotuoju, pyušamūs instrumentu orkestru i akordeonistu kolektivu dalinīku.
“Skanēs Jura Kulakova dzīsme “Dod man spēku”, kam, kai zynoms, J. Kulakovs ari ir nu Latgolys. Itei dzīsme ir cīši stypra i itū dzīsmi ari doncuos deju kolektivi. Viersvadeituojs ir Jānis Ērglis. Spieļuos profesionalī pyušamūs instrumentu orkestri, dzīduos vysi kori i dzīduos ari solisti. Byus spieceigs nūbeigums… Dzīsme i tautys tradicejis dūs mums vysim spāku dzeivuot!” tai Ustinskovs.