Koncertuzvadums “Latgolys freska” ir kai simboliskys ceļuojums pa Annys Rancānis eipašom vītom, kurys jei ar lelu prīcu ruoda ari cytim. Nu dzejneicys stuostu par Rogovku, Rāznu, Pīdruju, Kruoslovu, Rēzekni, Daugovpili i Daugovys lūkim golā sasavej vīns lels stuosts.

“Rogovka i Liuzinīki ir muna dzymtuo puse, tei ir vīta, kur maņ ir saknis, i tys ir taids naizmainoms, naizbāgams fakts. Tei ir tei vīta, kas tevī īlīk tū kodu... tuos saitis ir bezgola styprys,” tai soka dzejneica, publiciste Anna Rancāne,kurei cyta storpā jau vairuokus godus voda ari ekskursejis pa Latgolu.

“Itys ir uzvadums, kurš veidojās ar cīši daudzom seikom sastuovdaļom, kurys kūpejā kombinacejā veidoj tū stuostu taidu, kaidu mes gribim pastuostiet par Annu... Muna lūma ituo uzvaduma topšonā ir vīnlaiceigi koordinejūša i rodūša, jo itaidūs uzvadumūs ir cīši, cīši daudzi breivys telpys mirkļa fantazejai, mirkļa nūtikšonom i es cīši ceru, ka ari poša uzvaduma laikā dzims koč kaidys cīši svareigys i jaukys sajiutys, tikai iz skotivis asūt,” par sovu lūmu i sajiutom, veidojūt “Latgolys fresku”.stuosta koncertuzvaduma muokslinīcyskais vadeituojs Sigvards Kļava.

Sovpus režisors Viesturs Kairišs izsver, ka daleiba ituo koncertuzvaduma radeišonā jam ir izaicynūšs aizdavums, kas vys tik nav vīglys, bet nas leidza dziļu jāgu. “Mums ir juonūviertej tys laiks, ka mes varim dzeivuot kūpā ar Annu, kas ir šudiņdīnys leluokuo Latgolys dzejneica, nu i es dūmoju, ari vysys Latvejis, jo tys, kū Anna roksta i kai jei roksta, kas jai ir svareigs, tys dzejā vaira gondreiž napasaruoda. Dzeja ari mainuos i jai ari ir juosamaina, i laikam ir juosamaina, vyss īt iz prīšku. Mums ir Anna i juos ailis, kas ir cīši spieceigys. Tik spieceigys i tik dzili tevi pajamūšys, tī ir gon suopis, gon prīca, gon Latgolys ainova. Anna teišon ir taida Latgolys freska. Mums ir svareigi apsazynuot, ka dzejai šudiņ ir nūzeime... Tys ir interesants dorbs, jo saīt, ka tys uzvadums byus kai ekskurseja iz Annu Rancāni. Jis ir gon horizontalā plaknē, kur mes eimom leidza, jo vysi zyna, ka Anna ari voda ekskursejis pa Latgolu. Itei byus ekskurseja pa Annys vītom, gon tom vītom, kur jei voda ekskursejis, gon tom, kas jai taišni nu juos biografejis ir cīši svareigys, kai dzimšonys vīta, kur jei ir struoduojuse, kur niule dzeivoj, i tys ir tys horizontalais leimiņs. Ceļuojums telpā, bet ir ari ceļuojums na laikā, bet preteimā pošys Annys personeibai, sirdij. Tī ir daudzi juos suopu – par latgalīšu volūdu, juos religiskuo dūmuošona, Latgolys ainova. Vyss tys dziļums, kū ar sovu dzeju reprezeņtej Anna. Tys saīt taids ceļuojums telpā i laikā i jei ari ir tei Latgolys freska, obrazs.”

Poša Anna Rancāne atkluoj, ka jei itū uzvadumu radz kai treju dimeņseju telpu, lai gon īsuokumā, kas vaicojams jau pārnejuo goda golā, eistys puorlīceibys, ka koncertizruode teišom byus, nabejs. “Byuteibā, suokumā es itam vysam naticieju, i tod, kod Sigvards pyrmū reizi brauce cīmā, es dūmuoju, nu labi, kū ni viņ paēssim, kū ni viņ īdzersim i škiersimēs, ka dīz voi nu ituo vysa, kas niviņ saīs. Tod es vēļ nazynuoju, ka, ja Sigvards pi koč kuo ir kierīs, jis tai vīglai naatsalaiž. Ar tū treju dimeņseju telpu, es dūmoju, ka tys ir ceļs pa Latgolu. Es teišom pat navaru izceļt Latgolā kaidu vīnu vītu, jo maņ Latgolā tik daudzys vītys ir cīši meilys, gon caur tū žurnalista dorbu, gon caur ekskurseju vadeišonu... Ūtra dimeņseja, par kuru maņ cīši grybātūs runuot, ir ideņtitate, jo Latgola teišom ir tik daudzveideiga. Ari Slutiški i Pīdruja ir Latgolā, ari Daugovpiļs, ari Oskars Stroks, nu tei ir Latgola, lai kai grybātūs saceit, ka tei ir cyta tauteiba, cyta volūda,. Vysaiduos tauteibys, volūdys, ticeibys i ideņtitatis. Pučis tī ir tik cīšai sasajaukušs tymā zemē, i es tū tik spieceigi izjiutu, ka manī tys ir, tymā munā latgaliskajā ideņtitatē, gon tuos īškeibuos turku-mongoļu acs, gon ari koč kas nu Italejis, kū es otkol jiutu Pīdrujā i Kruoslovā. Prūtams, tī ir struoduojuši italu muokslinīki, gon jau jī ari tī koč kū atstuoja. Tys pats muokslinīks Filipo Kastaldi, kas gleznuoja šuos te freskys iz piļs i bazneicys sīnu, i arhitekts Antonio Paraco i juo bruoli, kas tū vysu Kruoslovu cēle. Un trešuo dimeņseja, prūtams, laiks.”

Aktrise Baiba Broka, kura uzvadumā ir Annys tāla atveiduotuoja, atkluoj, ka itei jai ir seņ gaideita vareiba dūt vuordu sovai latgaliskajai ideņtitatei, kas īt nu tāva pusis. “Es asu cīši laimeiga, rūnam ceļu iz sovu lagaliskū ideņtitati, atsamūstūt caur sasatikšonu ar Annu i Latgolu. Es jiutu, kas tys ir koč kur dzili manī i tok jau es naasu najauši ite, Viestura izraudzeita. Tys vyss, kaidys steigys itys vyss kūpā savej, Annys dzeja, muzyka, teksti, es pat nanūjaušu, cik tys vyss mani patīseibā skar. Varbyut es vīnkuorši niu ļaunu sev tū izdzeivuot... Koč kai leidz šam tys dzeivis ceļš mani vēļ nabeja daveds tik tyuli Latgolai i latgaliskajam. Byut par Annys bolsu i sovā ziņā ūtru tālu ir kai puorraideit tū Annys energeju.”

Sigvards Kļava izsver, ka itys uzvadums byus Latgolys kruošņumu i boguoteibu atkluojušs.

“Itys uzvadums byus tikpat boguots kai poša Latgola. Latgola nav zeimejama vīnā kruosā, navys kai taids rūžu puškis, bet lauku puču puškis, kur ir cīši daudzi seiku voi lelu, skaistu, kruošnu zīdu i tod, ka jūs vysus salīk kūpā, tikai tod tu radzi, kas tei ir par boguoteibu. Tymā raibumā ir miļzeigs skaistums.”

Itam koncertuzvadumam sovu pyrmizruodi vajadzēja pīdzeivuot jau apreļa golā, vys tik ‘Covid-19’ izplateibys deļ Latgolys viestnīceibā GORS tys nūteik viņ septembrī.