Šudiņ dūdamēs uorpus Latgolys, kab Lielvārdes nūvoda Lēdmanē īsapazeitu ar Romualdu Zarembo - školuotuoju, bejušū školys direktoru, aktivu kulturys darbinīku, taipoš ari latgalīšu volūdys pietnīku i dzejnīku ar pseidonīmu Romons Spaitāns.

"Tai es pa volūdu i jemūs, par tū, ka cyta nikuo nūpītnuoka navaru izdarēt," sovūs 93 godūs atzeist Romualds Zarembo, kurais par volūdnīku gribiejs byut jau nu jauneibys.

Sveitanas, ceinakls, meitovas, cegli - tī ir tikai daži no vacvuordim, kū jys ir apkūpuojs sovuos pīzeimuos i vys veļ lītoj kasdīnys sarunā. Romualds uzskota ari, ka volūdā tān ir puoruok daudzi svešvuordu, kurūs varātu aizvītuot. Raidejumā jys pīduovoj sovus variantus taidim vuordim kai "skelets", "alergeja" i "akacejis".

Pīdzims pi Pujatu azara Dricanu pogostā, Romualds vīnu školys sūlu dalejs ar par Latgolys keramikys tāvu gūdynuotū Juoni Pujatu. Bet juo školuotuoji bejuš taidys īvārojamys personeibys kai Miķels Bukšs, Valerija Seile, Broņislavs Spūļs. Sovpus jau vāluok juo školnīks bejs kardināls Juoņs Pujats.

Romualds Zarembo ir vyspuseiga personeiba, bejs ari muzikis, sovulaik vadeis vokalū i pyušomūs instrumentu ansambli. 2010. gadā jys apbolvuots ar Treju Zvaigžņu ordeņa Sudroba gūda zeimi, sajiems ari apbolvojumu "Goda lielvārdietis".

Lai ari ar lelu godu skaitu aiz mugurys, jam jūprūjom ir plani. Par pīmāru, uzraksteit vel vīnu, nu jau caturtū gruomotu "tī godi jau prosa saviļkt kūpsovylkumu par sovu dzeivi. I kotrā ziņā, par cik muns uzskats ir latviskīs dzeives veids, latvisko dzeives ziņa, tai man juoroksta latviski, bet latgaļu volūdā."

Bet vāruodams procesus, kas tān nūteik Latgolā jys soka:

"Dūmoju, ka spāks aug, teišom aug. Ir talanteigi cylvāki i talanteigi uzjiemieji. Tikai tī pudureiši taidi parati. Tai ka juonūgaida brīsšonys faza, cikom tī pudureiši sasalaseis kūpā kaut kaidā taidā spieceigokā organā."

 

*****

Iz Kuorsovys nūvodu itūreiz nūbraukuse Gunta Ločmele, kab tī apsavārtu, kai pa divejim godim puorsavierts viesturiskuos Malnovys muižas komplekss, kur sovu Latgolys šmakovkys dadzynuotovu īkuortuojs uzjiemeigīs i aktivīs Juoņs Krivtežs, kur jys ņi vīn rauga atjaunot šmakovkys dadzynuošonys tradicejis, kas te sasaglobuojuš jau nu muižu laikim, bet aizvīņ dūmoj koč kū jaunu, kab itai pīrūbežys pusei dasaisteit turistu uzmaneibu.

"Mes asom pasauļa centrā storp Eiropu i Krīveju. Tei ir taida strateģiski svareiga vīta, kuru vīnmār ir ījiemušs. Lai kaidys varas ir guojušs Latgolys reģionam puori, jī ir kaidu laiku bazejušīs Malnovys muižā. Gon Napaleons ir guojs ite, gon Katrina Leluo ir braukuse gar myusim..." stuosta Juoņs Krivtežs.

 

*****

Literats Oskars Orlovs aba Raibais "Kolnasātas gruomotplauktā" ītūreiz nūstuojs pi decembra gaviļnīka Ontona Kūkuoja gruomotu plaukta.

Ontons Kūkuojs (dzims 1940.goda 23.decembrī) bejs muokslinīks, režisors, aktīrs i prūtams dzejnīks aba ailenīks i dramaturgs, kurais izdevs ostoņus dzejis kruojumus, bet paguojušuo godsymta 70. godūs sarakstiejs i īstudiejs lugu “Troks voi nu Rogovkys” i ir pyrmuo vierīneiguokuo Latvejis folklorys uzvaduma “Kuozys Latgolā” autors.

Piec Ontona aizīšonys myužeibā 2007.godā, nikas naapsastuoj i juo dzeja dzeivoj - muzikis Sovvaļnīks 2010.godā izdūd aļbumu “Bolts susātivs”, kas ir kai veļtiejums Ontonam Kūkuojam, bet 2015. godā izīt Ontona Kūkuoja dzejis izlase “Dūd pīci”.

 

Ai, dzeive,

Kū tu gon dori ar mani,

ka pa keŗza slapanuom duovovom

pate sirds gryb aizbēgt pi styrno?

 

Ai, dzeive,

varbyut tik teišam tys labi…

Sirds i styrnas bez moza vai muosas -

obas juos gonuos

pa aizmierstim uobeļu duorzim,

obas tik biklas

kai sveša iztraucāts

madamieness.

 

/O.Kūkuojs/