Ituo goda pyrmajā raidejumā viesturis zynuotņu doktors Henrihs Soms atkluoj, ka juo radeitī  "Latgales Dati" ir senuoki par daudzym zynomū Wikipedeju. Ar profesoru, kurš jau vaira kai 27 godus par sovu akademiskū rūsmi i hobeju uzskota Latgolys viesturys pieteišonu i popularizeišonu, Daugavpils Universitatē Latgolys Pietnīceibys institutā tykuos Gunta Ločmele. Latgolys Pietnīceibys institūts Daugavpilī tyka dybynuots 1991.godā, kab iz sabīdryskim pamatim pieteitu reģiona paguotni i tagadni. Ņiu vysim kasdīnā škārsteiklā daejama institutā radeituo datu bāze latgalesdati.du.lv,  kur var apsavērt kas kotrā konkrētā datumā Latgolā sovulaik nūticss.

„Kod es suoku interesētīs par Latgolys viesturi saprotu, ka es pats daudz kū nazynu, ari apkuortejī nazyna. Tai es suoku uzkruot vysaidus materiālus i dūmuot par tū, kai itūs materialus padareit aktivus i plošuokai sabīdreibai daejamus. Tai mes nūnuocam pi ituo elektroniskuo varianta. Niule tys ir muns prīks i kasdīnys dorbs.

Var naskrīt vaicuot gruomotu, bet gon, taipoš kai vysi, es īslādzu datoru, attaisu škārsteiklā latgalesdati.du.lv, attaisu konkretu dīnu, puorskaitu, vajadzeibys gadīnī paloboju voi papyldynoju. Taida akadēmiska rūsme,” par sovu dorbuošonūs soka pats Henrihs Soms.

 

***

Aizvadeituo goda nūgalī akcejis “Dūmoj ar komatim” ītvorūs radeitys vairuokys (šūbreid kūpumā 13) eisys video kinys i puora postkartis, ar mierķi vērst sabīdreibys uzmaneibu iz latgaliski radeitim literarim dorbim. Dzeju eisajūs video stuostūs īrunuošs Latgolā zynomi ļauds.

 

"Roduos ideja, ka varātu aptvert vysmoz symts godu periodu latgalīšu literaturā i aicynuot Latgolā zynomus cylvākus īrunuot dažaidu autoru dorbus i reizē popularizēt, i paruodeit, cik dažaida ir latgalīšu literatura myusdīnuos, pyrma symts godim, trymdā i padūmju laikūs, kab pīvārstu školānu i škārsteiklu lītojušū cylvāku uzmaneibu, ka taida latgalīšu literatura ir, ka jei top veļ aizvīņ, ka mes varam laseit latgaliski,” soka projekta “Dūmoj ar komatim!” vadeituoja Edeite Husare.

 

***

Bet rakstnīks i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i muzikis Arņs Slobožanins rubrikā “Vuordineica” sprīž par jiedzīņi aba konceptu "demokrateja".