Šudiņ pi myusu gostūs ir latgalīšu volūdys zynuotuoja, literate i zynuotneica Ilze Sperga. Ar Ilzi runuosim par latgalīšu literaturys aktualitatem, izaicynuojumim, kai ari juos jaunuokajim literarajim dorbim, ari dorbu pi  koncertizvaduma “Atīšona”, kas Rēzeknē izskanēs jau 1. decembrī.


“Par tū latgalīšu literaturu juosokai tai, ka bīžai viņ tys varbyut ari ir myusu pošmierkis, kam nav jau nivīna cyta kas tuos gruomotys raksteis i izdūs.Nu Naaizmierstulis laika, kurei beja latgalīšu bārnu literaturys pamatlicieja pyrma vasala godu symta, nikas daudzi jau nav mainejīs i ir cylvāki, kas apzynuoti roksta literaturu, kab jei byutu deļ latgalīšu bārnu.”


Vaicuota par tū, voi latgalīšu volūdā ir gona daudz literaturys bārnim, Ilze izsver, ka vysod jau var vaira i lobuok. Mainejusīs ari bārnu uztvere i kasdīna. 


“Mes navarim nūlīgt, ka myusu bārni dzeivoj audiovizualajā telpā. Agruok stuosteit puorsokys beja babu funkceja. Tok cik nu myusu babu ir spiejeigys stuosteit, grib i var? Tei mutvuordu tradiceja, es dūmoju, ir dzeiva, bet jei ir transformiejusīs cytā veidā. Babys vaira nastuosta puotsokys, juos lobuokajā gadīnī skaita gruomotys prīškā. Atstuosta koč kaidus gadīņus nu dzeivis, kai agruok beja.”


Ilze izsver, ka puorsokom praktiski ir cīši lela nūzeime personeibys veiduošonā.

 “Vysys puorsokys ir iniciacejis stuosti, kas ļaun tam bārnam caur puorsoku saprast, ka jis ir styprys. Jis ir varūņs. Jis īs tuoli i dareis. I kas nūteik, kod bārns izaug? Jis īt i dora. Puorsoka patīseibā ir taids jaudeigs instruments. I byutu vajadzeigs na akademisku, bet daudzi vairuok bārnu puorsoku gruomotu, kur itī stuosti ir izstuosteiti latgaliski. Latgalīšu puorsokys. Vīnkuorši kotrai paaudzei izdūt i izdūt.”