Itūreiz asam sasaslāguši ar Kīnu, kur jau kaidu laiku dzeivoj ludzuonīts Ervīns Gorelovs. Pyrmū reizi Ervīns ite īsaroda pyrma vaira nakai četru godu studēt, tai ari suocīs juo stuosts par dzeivi i uzjiemiejdarbeibys atteisteibu Kīnā. Runuosim kai par kasdīnu ite, tai īsarūnūt pīdzeivuotū kulturšoku, tū, kai jis nu tīnis redz Latgolu i kaidys leidzeibys varim atrast myusu kulturuos. Ervīns atkluoj, ka studejis Kīnā nabeja planavuotys i sovā ziņā tei beja apstuokļu sakriteiba.


„Es ruodīs gribieju taidu vītu, kas tymā breidī nav aktuala, vysmoz ni maņ. Juopīkreit, ka drūsai viņ, latgalīša acim verūtīs, pats izaugu Ludzā, Kīna, tei ir taida vīta, kur ražoj zamys kvalitatis orklus, metalu, vysaidys gultnus i tai. I tod vysi spļauduos, ka taiseits Kīnā i tai.  Kai jūkoj, tod uzroksts Made in China (taiseits Kīnā) varātu byut itūšaļt vyspopularuokais drukuotais teksts pasaulī. Ruodejuos, ka varbyut nui, juoparauga īpazeit Kīna nu cytys pusis, nu tuos pusis, kuru mes Latgolā, Latvejā, Eiropā i Rītumūs tai eistyn nimoz naredzim. Te es ari asu aizačiers…

Vīna līta, kas juoprecizej izreiz, tys kū dasaīt apjēgt, ka izlīk Kīnys karti pa viersu Eiropai, tod mes ari dabojam Kīnu. Byuteibā, Kīna ir cīši dažaida.

Īsarūnūt Kīnā, es īsarodu Šanhajā, tuos pyrmuos emocejis var byut vysaidys. Munā gadejumā, es īsarodu septembrī, ite beja +36 grādi piec Celseja skolys, maņ vēļ rūkuos beja zīmys jaka, dūmuoju, ka nu nūderēs. Tuoļuok, saprūtams, tei ir kultura. Ēst ar kūcenim. Kīnā tys ir pamatinstruments, ar tim dora vysu: gon ād, gon koloriti muzicej i vysa kū cytu. Nu dakšenis iz kūcenim beja sarežgeits pūsmys munā dzeivī. Nu jau asu adaptiejīs i vyss ir cīši labi.”


Ervīns stuosta, ka vīna nu pyrmūs leidzeibu, kuru jis piec pyrmuo pusgoda Kīnā saskatiejs ar Latgolu i latgalīšim, bejuse taida, ka arī ite cylvāki ir cīši atvārti i vīsmīleigi.


„Ka mes narunuotu, vīnkuoršai klauseitūs vīns ūtrā i sasarunuotu ar zeimu volūdu, maņ redzeitūs, ka asu Latgolā.”
Ervīna uzjāmums Kīnā ir saisteits ar lynu audumu izmontuošonu dizaina elementūs.


„Veidojom vysaidus nu lynu i kanipu materiala radeitus aksesuarus sātys dzeivinīkim, pamatā sunim i kačim. Taisni Kīnys tiergam. Suocem dūmuot par tū, kai mes varātum padareit myusu produktu vēļ interesantuoku, kolorituoku, dalikt kluotu koč kaidu izceļsmis stuostu. Ruodejuos, ka varbyut Latveja varatum pīsadaleit itymā kiedeitē…  Kai zynim, tod Latgola pyrma symta godu ir bejuse na viņ zylūs azaru, bet arī zylūs lynu zeme. Pat pausulī laikam beja ūtruo piec eksporta apjūma lynu audziešonā. Myusdīnuos tys gon nav tik populari, bet roduos taida dūma, varbyut, ka tū stuostu var raudzeit izstuosteit. Asu objektivs i saprūtu, ka, ni vyss, kas ir nūgaiss, ir atjaunojams, i ni vysu ari ir juoatjaunoj.  Varbyut ir koč kaidys lītys, kū mes vīns nu ūtra varim aizgiut, itymā gadejumā nu Latgolys. Poša Kīna myusdīnuos ir pasaulī leluokuo lyna audumu i izejmaterialu, nu kuo piečuok veidoj tekstilu i dzeju, importātuoja. Vaira nakai puse vysu pasauļa lynu atīt iz Kīnu. Tuoļuok jau piec tom audumi teik Bangladešā i cytur, kur nu tūs ražoj vys koč kū.”


Vaicuots par tū, kai jis redz Latgolu nu molys i kas ir tys, pi kuo mums ite byutu juopīstruodoj, Ervīns izsver, ka mums byutu vaira juorunojom cytam ar cytu. Kai ari juoīt laikam leidza, izmontojūt vysys daīmamuos tehnologejis.


„Leluokuo problema, lai ari latgalīšī Latvejā ir slovoni ar sovu preteimā īšonu, aicynuošonu gostūs, ar dzīduošonu i dzeivis sviniešonu sovā ziņā, vys tik mes, latgalīši, i arī latvīši kūpumā, mes narunojam.

Par pīmāru, var byus kaidi konflikti ar sābrim, mes varim turēt ļaunu pruotu par koč kū, kas nūtyka pyrma daudzi godu, napaleidzeit ūtram, kod situaceja var byut saisteita ar kaidu seneju suopi…  Maņ redzīs, ka leluokuo problema, kuru es nūvāruoju, ir tei, ka mes asam palykuši taidi pseidolatgaliski. Mes vys vēļ atsausaucam iz tū, kai mes nazkod svietejom svātkus, guojom vīns pi ūtra gostūs. Šudiņ koč kaidu geopolitisku, ekonomisku ci kaidu aizskuorumu i emocionālu īmesļu deļ, mes vaira, pa munam, naasam tī latgalīši, par kurim sevi turim. Maņ redzīs, ka mes asam drupeit pagaisynuojušs sovu identitati… Vāga kuopt atpakaļ pareizejā apavē.  Apavē, kas mums ir pīdareiga. Vāga sasavuokt i suokt runuot. Runuot i sasaprast – tys ir myusu golvonais mierkis. Itymā pasaulī vyss ir īspiejams.”


Ervīns ir puorlīcynuots, ka nazkod jis otkon dzeivuos Latvejā, Ludzā.