Marta Zvejsalniece: Dzeive laukūs ir mozuo laimis formula

Marta Zvejsalniece ir permakulturys saimineica, ainovu planavuotuoja i saimis uzjāmuma „Dainas dārznieku skola” leidzveiduotuoja, dzeivoj Rēzeknis nūvoda Iļžukolna pogostā i veidoj pošpīteikamu lauku vidi, kas nūdrūšynoj mīru, dorbu i leidzekļus.

Pyrma četru godu Marta Zvejsalniece atsagrīze sovā dzymtajā sātā i suoka ite saimnīkuot. „Kod es atguoju iz laukim, maņ lykās, ka stuosts byus par naatkareibu. Piec četru godu dzeivis laukūs es sapratu, ka tys nav par naatkareibu, tys ir par breiveibu. Tu navari vysu laiku tikai slynkuot, prūtams, tev ir juodora. Vysu dzeivi es pakuortoju sev, i tei ir tei breineiba, kod lauku dzeive suok palikt par terapeju. Bet es tū doru absoluti munā tempā, kaids munam kermeņam i munam pruotam ir ārts. Tys fenomens, kas nūteik, ka caur dareišonu sovā tempā, es daboju daudz īkšejuo mīra, maņ ir laiks pasēdēt i ari īgiut kaidu īkšejū atkluosmi.”

Marta saimnīkoj ekologiski i biologiski, dobai i cylvākam draudzegai, kai patīseibā saimnīkoj leluokuo daļa vītejū ļaužu: „Permakultura izmontoj daudz dabiskū, organiskū materialu. Muna niša ir pīmuojis saimnīceiba, tī ari dorbojūs. Permakulturys saimnīkuošonys veids pi myusim Latgolā ir cīši populars, tikai jis nateik saukts taidā vuordā. Cik asu braukuojuse apleik pa vītejom sātom, asu redziejuse, ka jī reali dora vysu, kas ītylpst permakulturys saimnīkuošonys stilā.”

Dzeivojūt laukūs, juodūmoj ilgtermiņā, „kū tuoļuok nu centra tu esi, tū patstuoveiguokam tev ir juobyut, i tys ir naizbāgami, ka tu praktizej permakulturys metodis.”

Martys mama Daina jau vaira nakai 35 godus struodoj duorzkūpeibys nišā i juos obys kūpā struodoj Dainys duorznīku školā, kur Marta veidoj digitalūs materialus, „tys vyss ir baļsteits iz Dainys zynuošonu 35 godu laikā, kas tyka puorveiduotys par muoceibu materialu. Nu jau ir 240 akademiskū stuņžu materials par duorzkūpeibu, i niu teik radeits materials ari par floristiku.”

Marta veidoj stabilu dzeivis vidi, struodoj duorzā, audzej cuoļus, kab byutu biologiskys karbonadis, i poša nūsoka sovu ritmu.„Dzeive laukūs, ka tu jū mierktīceigi veidoj, nūdrūšynoj tev cīši lobu psihologiskū stuovūkli. Īdūd tev dorbu, īdūd tev naudu, tī ari veidojās, tei taida mozuo laimis formuleņa.”

Marta zyna ari, kū nūzeimej izdegšona, tok lauku vidē jei ir atroduse spāku: „Maņ navajag vaira īt atsapyust koč kur tuoli, iz tuolejū parku. Es vīnkuorši attaisu durovys, i pasiežu iz slīksneiša. Tī es varu atsajaunuot, tī es varu atsagrīzt poša pi seve, i saprast, deļ kam es tū vysu doru, kab nūdzeivuotu jāgpylnu dzeivi, kab atstuotu koč kū pie seve.”

Kab atsateisteitu, svareiga sovys vierteibys apsazynuošona: „Latgalīšim ir juoapsazynojās vēļ vaira i vēļ pamateiguok tū, cik mes asam vierteigi ar sovu īkšejū raksturu. Mes asom unikali cylvāki. Es cīši izbaudu cylvākus ite. Cylvāki veidoj tū kulturtelpu, kas ite ir unikala.”