Kotrys gods īt ar jaunom apsajimšonom i aizsuoktim dorbim, procesim, tai ari mes „Kolnasātā” asam īceriejuši cytu godu papyldynuot myusu rubriku sadaļu ar vēļ vīnu jaunu rubriku, mienešrokstu – „Zemis suoļs”. Juopīzeist, ka ituo mienešroksta nūsaukums īt nu tuos autoris, ilggadejuos žurnalistis i redaktoris, viļuonītis Marutys Latkovskys. Aiz tuo itūreiz pīduovojom jums nūsaklauseit sarunu ar Marutu Latkovsku. Runuosim par juos dzeivis guojumu i pīredzi, par ilgajim dorba godim izdavumā „Katōļu Dzeive”, kai ari jaunuos rubrikys „Zemis suoļs” saturu i daudzi kū cytu. Maruta Latkovska mums daudzim nūteikti ir pazeistama kai žurnala „Katōļu Dzeive” redaktore i aktiva latgaliskuos kulturys popularizātuoja.


„Es asu dorbaholiks. Muns dorbs beja leidz vīnu, diveju naktī, kod žurnalu vajadzēja nūdūt. Piec tam vēļ ari kaids ogūrcs beja juoīlīk i tai, vysaidi sātys dorbi. Maņ tys beja taids aplis, nu kura es navarēju ar sovim apgrīzīnim izleist. Kod mes beidzem izdūt „Katōļu Dzeivi” es guoju pa Viļuonim i breinuojūs, tī koč kas izcalts i tī vyss cytaiž... Es dzeivuoju tymā sovā čaulā nu žurnala leidz žurnalam, aiz tuo maņ ir prīca, ka maņ ari vēļ piec tam ir dūts koč kas.”


Pyrma pīcu godu jei ari sajāmuse Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks” par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturā. Kaids laiceņš piec pādejuo žurnala „Katōļu Dzeive” 2014. godā jau paguojs, sovpus Maruta vys vēļ ir aktiva dareituoja literaturys i ari žurnalistikys laucenī. Pa šalteņai vītejūs izdavumūs var puorskaiteit pa kaidam juos rokstam.


„Tikū beidzem izdūt „Katōļu Dzeivi”, tai Skaidreite Svikša mani uzrunuoja, ka vajag „Vītejai Avīzei” latgaliskū puslopu paleidzēt gataveit. Tai pakuopeniski otkol vyss kas aizasuoce i nūtyka. Ieva Jurjāne atguoja pi mane vuiceitīs latgalīšū volūdu i tai mums kai Dīva breinums izguoja „Kačeiša patmalis”. Jei saceja, ka jei jau vasalu godu zeimoj zeimuojumus „Kačeiša patmalem” i kai lai jei maņ samoksoj par vuiceišonu. Latgalīts jau vyspuor prīceigs, ka kaids pi juo grīžās i gryb koč kū vuiceitīs, kaida tī moksa. I tod jei saceja, ka zeimej, i ka izīs tei jaunuo gruomota jei maņ jū izduovynuos. Na iz reizis, bet tod maņ īguoja pruotā, tei tok ir vīna nu munu meiluokūs puosoku gruomotu. Varbyut mes varātum jū pi tūs zeimuojumu puorlikt latgaliski. Es tok zynu – tipografejā, ka tev ir zeimuojumi, jem i lic kluot kaidu volūdu gribi, nav nikaidu problemu.”


Maruta stuosta kai aizasuocs juos ceļs žurnalista profesejā kūpā ar latgaliskū:


„Tys maņ nūtyka, kod es suoku vuiceitīs universitatē, žurnalistūs, i kod es tyku gruomotu i ratūs rūkrokstu nūdaļā pi Apeiņa Alekseja. Tod es īraudzeju tī, ka ir Fraņča Kempa „Gaismas”, siedieju i puoraksteju juos ar rūku. Taids maņ beja breinums. Tī es ari dabuoju Valerejis Seilis bibliografiskū ruodeituoju i īraudzeju, ka latgalīšim ir tik daudzi gruomotu. Maņ itys vyss beja atkluojums.”


Maruta Latkovska izsver, ka dorba godi „Katōļu Dzeivē” jai ir bejuši kai ūtrei i trešuo universitate. Tei ir bejuse vareiba satikt i īpazeit daudzys īvārojamys i interesantys personeibys.


„Es „Katōļu Dzeivis” 26 godim asu pateiceiga par tū, ka maņ beja vareiba realizēt sovu profeseju. Pyrmuo dorbavīta maņ beja žurnals „Padūmu Latvejis Sīvīte”. Tī es suoku struoduot jau 4. kursā, lauksaimnīceibys nūdaļā struoduoju pi Litys Robežniecis i jei maņ īsaceja, ka žurnalistam vajag specializaceju. Tai mums saceja ari kurators Ābrams Kļockins, ka žurnalists navar par vysa kū rakstiet, jam vajag sovu specializaceju. Tai es nakluotīnē pabeidzu Bulduru tehnikumā duorzkūpeibys nūdaļu. Tod, kod maņ pīdzyma meita i es navarieju braukuot nikaidūs komandiejumūs, struoduoju Botaniskajā duorzā.

Munu dzeivis ceļu vysu laiku kaids ar taidu kuorteigu rūku ir kuortuojs, tai es tū asu jutuse.”


Tyvojūtīs goda golam, „Kolnasātys” radūšuo komanda, dūmojūt par cyta gods raidejumim i vārojūt Marutys Latkovskys aktivitatis dzeivē i socialajūs teiklūs, asam jū uzrunuojuši i aicynuojuši pasadaleit ar myusu klauseituojim sovūs nūvārojumūs i dzeivis gudreibā. Kai jai miniejom, tod Marutys gataveituos rubrykys aba mienešroksta nūsaukums – „Zemis suoļs” īt nu juos pošys.


„Ontonam Rupaiņam ir romans „Zemes sōļs”, es jū sovā laikā asu skaitejuse i maņ jis cīši patyka. Tys nūzeimej, ka mes naliduosim pa muokulim, bet runuosim par taidom pīzemeitom lītom. Par pīmāru, es niu asu salasejuse daudzi vysaidu augu nūsaukumu i taišni latgaliskūs. Tei ir taida boguoteibu skreine. Jius saprūtit, ka mes, aizmierstūt tūs latgaliskūs nūsaukumus, izgaisynojam sovu seņču gudreibu, zynuošonu par zuoleitem.

Ir taida zuoleite lakacs, bet mes jū pazeistam kai mada zuoli. Pasainteresejom kai latgalīši jū sauce – plauškine, tai izīt, ka tei ir plaušu zuole. Latiniski Pulmanario oficionalis, a pulmanario i plauša. Tai ka redzit, tymā latiniskajā tys ir, a latviskaja vaira nav. Latgliskajā jis gon beja, i taida ir nivīna viņ zuoleite.”


Kai jau nūprūtams, tod itymā rubrykā Maruta mums stuosteis par lītom, personeibom, nūtykumim i procesim, kas jai pošai ir tyvi i svareigi. Jaunajā rubrykā byus vareiba dzierdēt i dazynuot vaira par gruomotom, literaturu i augim, nūteikti ari daudzi kū cytu, jo gruomotuos ir vysa kuo kū vaicuot i atrast.


„Ka cylvākam ir biblioteka i duorzs, jam vaira nikuo navajag, tod jis teišom ir boguots.

Es ari itū varu aplīcynuot, ka es asu laimeiga gon ar tom sovom gruomotom, kuru maņ teišom ir daudzi, vasala biblioteka salaseita – gon latgaliskūs, gon nalatgaliskūs gruomotu. Nu maņ ir taida biblioteka, ka es poša vaira dreiži navarēšu sātā apsagrīzt. Vēļ maņ ir taids naparosts, mežūneigs duorzs, jo tī es asu savylkuse gon kulturaugus, gon pļovys augus i es jim koč kai līku dzeivuot kūpā.”

***

Taipat raidejumā klausitēs arī literatis Ilzes Spergas sagataveitū gruomotplauktu - latgalīšu literaturys apskots 2020. godam. Cik daudzi i kaidi izadvumi itymā godā izdūti, kaidi zeimeigi nūtikumi latgalīšu literaturā pīdzeivuoti, kai ari, kū īsoka puorskaites Latgolys literati i literaturzynuotnīki.