Ituo goda pyrmajā raidejumā „Kolnasātā” Carnikavā dzymušais latgalīts, multimuokslinīks, saukts ari par komiki – Mārtiņš Kozlovskis aba Kozmens atkluoti i ar humoru par sovu pīdereibu Latgolai, latgaliskū nu molys i kluotynasūt, planim iz prīšku i sovu rodūšū dorbuošonūs.

„Muns tāvs ir latgalīts vairuokuos paaudzēs i ari muna muote ir latgalīte vairuokuos paaudzēs, kas nūzeimoj, ka jūs bārni ari ir latgalīši.”

Kozmens atkluoj, ka jau ituo goda 21. martā gaidoms juo pyrmais stendaps, kuram cikom vēļ pat nav nūsaukuma, viņ laiks i vīta. Improvizators Kozmens pīmiņ, kod pyrmū reizi sajuts „skotivis garšu” i tū, kai suocīs juo rodūšais ceļš.

„Es pīmiņu tū dīnu, kod muna muote maņ golvā izvylka boltu capureiti, kurai beja pīšyutys divejis garys auss, i es beju masu skotūs „Začeišu pierteņā”

i jei maņ īdeve leidza ari būrkuonu i saceja, lai es koč kurā breidī vys tik pagraužu. Tei ir muna pyrmuo taida pīredze. Būrkuons ari tyka grauzts i tys beja cīši lobs guojīņs. Tys nabeja apzynuoti, es tū dareju, jo maņ tys patyka. Vēļ es zynu, deļ kam es tū doru, jo tys cylvāku tips, kas ir ari maņ, skaituos zeimuli. Taidi kurim vajag pasazeimuot.”

Kozmens pīzeist, ka, atskaitūt improvizaceju i cytu cylvāku smīdynuošonu, jū cīši saista ari viesture i jis pat ir struoduojs par viesturis školuotuoju. „Es asu pamanejs, ka daudzim ir patalogiskys bailis nu tuos, jo tī kai ba ir juozyna daudzi godaskaitļu. Es saceitu, ka nav baigi juozyna, vīnkuorši juozyna: tys beja seņ, cīši seņ voi cīši, cīši seņ. Voi tys beja seņuok par tū i par tū. Tik daudzi juosaprūt.”

Kozmens stuosta, ka latgalīšu volūdu jis īsavuicejs bierneibā, kod iz vosorys breivlaiku jū kūpā ar bruoli vacuoki vaduši dzeivuot pi vacvacuoku Latgolā. „Beja tai, ka myus iz vosoru syuteja iz laukim, Škilbānu pogosta Bākarovu, i tī mes dzeivuojom pi munim vacvacuokim – Mariana i Anastasejis. Ūtrī vacvacuoki dzeivuoja pogostā, kas ir rādā, Mednevys pogostā – Helēna i Bronislavs. Mes paleidzejom pi dorbu, i es vīnkuorši lauzūs īškā volūdā. Napareizi, vysaižuok, bet gols golā koč kas jau ari saguoja. Jo, ja tu gribi īsavuiceit kaidu volūdu, napīteik ar tū, ka tu jū vuicīs, tev tei volūda ari juolītoj. Ka jums ruodīs, ka es koč kū pasoku napareizi, tai var byut, bet kotrs jau runoj kai prūt, golvonais, ka saprūt kontekstu.”

Vaicuots par tū, voi i cik pīdereigs Latgolai i latgaliskom nūtikšonom jis jiutās kasdīnā, Mārtiņš pīzeist, ka jis Latgolā jiutās kai sovejais.

„Ilgu laiku beja tai, ka es vysu laiku gribieju tū, ka es asu latgalīts, bet vīnā breidī maņ vajadzēja gūdeigi sev īsavērt acīs i pasceit, ka tu esi latgalīts, bet tu naesi latgalīts nu Latgolys, bet gon latgalīts nu Carnikovys.

Carnikova ir vīta, nu kureinis es īmu.”

Mārtiņš stuosta, ka koč ari cytureiz cylvāku smīdynuošona i byušona par pasuokuma „klaunu” pajem cīši daudzi spāka i energejis, tei ir juo apzynuota izvēle, kas nas ari prīcu i gandarejumu. „Tys pajam spāku i breižim ir tai, ka tev nav kur jū atdabuot, bet tod tu sateic cylvākus i cylvāki jau poši tev dūd spāku i energeju. Tu redzi jūs smaidu, i tev tys dūd spāku. Kai soka – dūts deviejam atsadūd... Vaira voi mozuok es uzskotu par sovu miseju nest cylvākim prīcu. I itū es drupeit asu aizajiems nu sovys muotis... Tu pats vari izdūmuot, kas ir tova dzeivis miseja i, ka tova sirds ar tū sytās vīnā ritmā, tod tys tai ari ir. I muotis miseja, ka jei poša saceja, beja nest prīcu i mīrynuojumu cylvākim, kū jei vyspuor ari dora. Es naasu puorlīcynuots, ka es varu nest cylvākim mīrynuojumu, bet likt pasmaideit gon.”

Muokslinīks pīzeist, ka spāku dorbuotīs jam dūd saime, pabyušona paceli nu vysa, doba i vēļ kaida sovpateiga nūdarbe „Aizbraukšona iz Latgolu, iz vacuotāva sātu i papļaut zuoli, tai vīnkuorši, ar rūkys izkapti ci kaidu trimeri, vīnolga. Vīnkuorši staigoj apliek i pļaun zuoli i tys ir cīši labi. Vīnkuorši pabyušona – tys ir daudzi, daudzi prīcys.”

 

***

Gruomotplauktā literate Ligija Purinaša mums stuosteis pa kaidu aizvadeituo goda gola izdavumu – “Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota”. Kuozys, sauktys par vedeibom aba laulobom, taipoš kai krustobys i vedeibys ir vīns nu svareiguokūs cylvāka myuža gūdu. Vēļ vaira – tī ir vīneigī svātki, kurūs latgalīts jem daleibu apzynuotā vacumā, īsasaisteidams vysuos ar vedeibom saisteitajuos nūtikšonuos. Vysbīžuok laulobys nūtyka tai saucamajā klusajā dorbu sezonā – laikā nu Zīmyssvātku leidz gavieņam. Tok pietejumu par kuozu tradicejom Latgolā nav daudz. Leidz šam par latgalīšu kuozu tradicejom ir rakstejs Arvids Aizsyls Latvīšu folklorys kruotivis izdūtajā gruomotā „Senās kāzas Daugavpils apriņķī”, kas izguoja 1941. godā. Kars i autora nuove naļuove gruomotu pabeigt. Kuozu fenomenu ir pietiejuse folkloriste Janina Kursīte, 2008. godā izdūdūt gruomotu “Kāzas Latgalē”.   Drupeit informacejis ir ari 2012. godā izdūtajā “Latgolys lingvoteritorialajā vuordineicā”. Pārnejuo goda golā itom gruomotom pīsapuļcēja ari Intys Viļumys sastateitais, boguoteigi ilustrātais izdavums “Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota”.

***

Vuordineicā Ilze Sperga i Arņs Slobožaņins runuos par vuordu solts, soltums, „salta sirds” i drupeit ari par jezuitim i latgalīšu volūdys kluotasameibu bazneicā cauri laikim.