Pyrma 35 godu 1. janvarī Preiļūs bez telpu, kruojuma i tuo globuotuoja tyka sataiseits Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejs. Raidejumā klausitēs sarunu ar vīnu nu tuo veiduotuojim, pyrmū i vīneigū ituo muzeja vadeituoju Teklu Bekešu.

Kai pīmiņ Tekla Bekeša, tod ideja par tū, ka Preiļūs vajag sovu muzeju, tūlaik bejuse kulturys darbineicai Monikai Livdānei.

„Tūlaik Preiļūs kulturys nūdaļu vadeja Monika Livdāne i vyscaur jau beja suokuši veiduotīs muzeji, ari Latgolā. Monika vyspuor beja cīši daudzu jaunu ideju aizsuocieja. Juos laikā aizasuoce ari pogosta dīnys, Ivanova dīnys, Jēkaba Graubiņa dīnys, kas ari niule turpynojās. Ari muzeja dybynuošonys ideja pīder jai. Tai tys muzejs ari tyka izveiduots, patīseibā bez telpu, divu cylvāku sastuovā. Juridiski dorbu tymā suoce treis cylvāki – vadeituojs, apkūpieja i kruojuma globuotuojs, kura vēļ nabeja. Kruojuma golvonais globuotojs pīsavīnuoja piec tom… Myusu muzejs aizasuoce bez eipašu telpu i kruojuma. I tai mes devemēs pyrmajuos ekspedicejuos pa apleicīnis pogostim, kab vuoktu vysu, kū tik mes varējom savuokt.”

Tekla stuosta, ka niule muzeja kruojumā ir vairuok nikai 20 000 vīneibu, kas paruoda nūvoda viesturi. Muzeja daudzi īts ekspedicejuos, kab varātum savuokt apleicīnē vēļ saglobuotū.

„Kai tikai sāta teik modernizeita, tai prīškmats aizīt, labi, ka jis aizīt iz muzeju. Slyktuokajā gadīnī jis aizīt nabyuteibā.”

Tekla pīzeist, ka muzeji Latgolā i Latvejā sovā vydā dzeivoj cīši draudzeigi.

„Ceņšamīs vīns ūtru nakopēt. Tik skaistu keramikys ekspoziceju, kaidys ir Latgolys kulturviesturis muzejā, nav. Patīseibā, tei ir vīneiguo taida Latvejā, es tū drūši soku, ar lelu puorlīceibu. Mes ar jim nasasaceņšam i myusu ekspoziceja ir veļteita tikai keramikim Polikarpam Čerņavskim, kurš beja myusejais, kurš dzeivuoja tymā muojā, leidz ar tū mes asam taidi atškireigi nu cytu, pi mums var braukt i itū viertīs… Lūgu rūtuojumi niule ir tys, par kū ari Latgolā ir suokuši cīši runuot. Myusu muzejs beja pyrmais, mes jau 2006. godā taisejom ekspediceju par lūgu apmaļu rūtojumim Latgolā. Nu Rēzeknis brauce leidza specialisti i mes kūpā vēremīs i fotografejom. Tūs, kas beja naizlykti i kurus mums deve, pajiemem iz muzeju. Kūpumā kolekceja ir cīši nalela, bet vaira nikai desmit prīškmatu. Ar itū mes izaceļam ari cytu muzeju vydā.”

Vaicuota par mozūs muzeju izaicynuojumim, Tekla pīzeist, ka myusdīnuos taidu ir gona – ir juospiej arviņ palikt interesantam sovam apmaklātuojam, kai ari jaunuokajai paaudzei.

„Myusu muzeja pietnīkam kotru godu juosaceņš pieteit koč kū jaunu, lai mes napalyktu nainteresanti sovim apmaklātuojim. Mes navarim godim sēdēt i dareit apjūmeigus pietejumus kai lelī muzeji. Ka byus vīns i tys pats, apmaklātuojs naīs. Ka par taidom viesturiskom lītom runoj, tod mes asam vīneigais muzejs Latvejā, kur atsarūn slovonais Jozefa Henriha Borha, Maltys ordeņa komandora, mundera fragments. Mes ar tū cīši lepnejamīs.”
 

***

Piec vairuoku godu puortraukuma Bolvūs nūtyka nūvodpietnīceibys rokstu skaitejumi, kas veļteiti pravesta Aļberta Budžis pīmiņai. Itūgod pravests svieteitu 90 godu jubileju i daudzu atmiņā jis palics na viņ kai goreidznīks, bet ari Zīmeļlatgolys patriots i aktivs sabīdryskais darbinīks. Vaira par itū nūtikšonu klausitēs Ausmys Spruktis stuostā.

***

Kai zynoms, literaturā, tymā vydā ari latgalīšu, rudiņs i zīma ir ražys laiks, tai ari pārnejuo goda izskaņā ir izguojušys vairuokys gruomotys, i vīna nu tūs ir Latgolys keramiķa Voldemāra Vogula pīktais dzejis kruojums „Dzeiveibas sola”. Kai keramika, dobys mīlesteiba i literatura sadzeivoj sovā vydā i kū tys dūd gruomotys skaiteituojam, raidejuma gruomotplauktā raudzeis pastuosteit literate Ligija Purinaša.