Septembra golā Rēzeknis Tehnologeju akademejā tyka padūtys Nikodema Rancāna vuordā nūsauktuos bolvys, kurys jau nu 2015. goda sajem izcyluokī Latgolys pedagogi. Itūreiz ar četrim nu ituo goda bolvys sajiemieju runuosim par školuotuoja profeseju Latgolā i kasdīnys izaicynuojumim, kai ari latgaliskū iteinis školuos.

Sarunā pīsadola: Viļānu vydsškolys pensionātuo viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Beitāne, Nautrānu vydusškolays viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Turlaja, J. Soikāna Ludzys muokslys školys školuotuoja Iveta Ladusāne i Rēzeknis suokumškolys direktore Ilona Stramkale.

Nautrānu vydsškolys viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Turlaja pīzeist, ka koč ari myusu dīnuos školuotuoja profesejis prestižs nav vysā lels, jei jiutās nūvārtāta vītā, kurā ir.

„Školuotuoju tryukums i školuotuoju nūvacuošona vysa Eiropā līcynoj par tū, ka tei profeseja varbyut nav nimoz tik populara i nūzeimeiga. Leidz tam, kab tei byutu tik populara kai Kiprā ci Grīkejā, mums ruodīs vēļ tuoli. Tys tai vyspuoreigi runojūt. Vys tik, pa munam, ir cīši svareiga tei lobsajiuta sovā nūteiktajā vidē – školā, pogostā, nūvodā. Es poša personeigi jiutūs cīši nūvārtāta. Tūstorp nu myusu direktoris pusis, kura pamona kotra školuotuoja mozū panuokumu. Mozais panuokums vairoj lelūs panuokumus. Ari nu pogosta i Rēzeknis nūvoda pusis es izjiutu nūviertiejumu… Es dūmoju, ka šauruokā lūkā školuotuojs teik nūvārtāts, ari nu vacuoku pusis.”

Viļānu vydsškolys pensioātuo viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Beitāne struodoj par školuotuoju jau nu 1969. goda.

„Skaidrs, ka školuotuojs tūlaik beja augstuok nūvārtāts i varbyut beja vaira cīna. Tam es pīkrystu, bet zinit, myusdīnuos školuotuojam ir daudzreiz gryušuok struoduot nakai tūlaik… Struoduošona školā beja muna sirdslīta. I, ka sovu dorbu dori nu sirds, tod ir ari rezultati. Izvyrza iz kaidim konkursim, es jau nimoz nasaruovu. Saceju, nu licit mani mīrā, es jau tik vacs cylvāks. Lai es aktiva, nui, vysu dzeivi es taida beju, korūs dzīžu, ansamblūs dzīžu, svātceļuojumūs eimu. Es nu dzimšonys taida aktiviste, bet zinit, koč ari niu školuotuojim ir gryušuok, es soku – moloci. I jius, Latgolys školuotuoji, par mozuoku olgu nakai tī tymā pusē struodojit. Par tū jau školuotuoji ari ir spīsti iz divejom, trejom školom braukuot i vuiceit. Paļdis myusu školuotuojim, prīca.”

Ari  J. Soikāna Ludzys muokslys školys školuotuoja Iveta Ladusāne ir pedagogs ar lelu pīredzi, kurai juos dorbs ir dzeivis aicynuojums i sirdslīta.

„Kod tu dori tū sovu sirdsdorbu, tod tuos gryuteibys tu naiztver kai koč kū napuorvaramu. Dreižuok tuos ir kai taids izaicynuojums

… Komunikacejis lītys, nu ka tu esi ar cylvāku, to raugi sarunuot. Runoj taisnā volūdā i narunoj apleik. Narunuot lītys aiz mugorys, runuot lītys pa taisnū.”

Rēzeknis suokumškolys direktore Ilona Stramkale izsver, ka Latgolys pedagogi ir apveļteiti ar lelom dorba spiejom.  

„Pedagogi ir breineiga tauta. Ar kū eipaši? Maņ redzīs, ka Latgolys školuotuojs ir cīši struodeigs, apveļteits ar lelom dorba i uzajimšonys spiejom. Ar sovu tū grybu, mierktīceibu, pacīteibu i uzjiemeibu izdareit par vīnu jiudzi vaira.

Mes vysi, nu leluokuo daļa, asam taidi maksimalisti. Mes gribim lobuok, vairuok, dziluok, pamateiguok. Es saprūtu, ka školāni tū cīši labi pamona i nūviertej, jo jī ceņšās mums leidzynuotīs. Mes obpuseji vuicomīs vīns nu ūtra i tikai tai mes varim  kūpa izdareit… Myusu kolektivā vysi zyna teicīni, ka direktore soka – juostruodoj ar pīvīnuotū vierteibu. Mes raugom ari bārnim vuiceit, ka kotrā lītā tu vari īlikt sovu sirds syltumu. Dareit sovu dorbu tai, lai tys breineigi ari izavārtu izpiļdeits. Es dūmoju, ka mes kotrs asam īdvesmis olūts, jo školuotuojs ir apveļteits ar daudzim talantim, kū jis ir naformalajā izgleiteibā dabuojs. Jis voi nu doncoj, spieļoj teatri, voi dzīd.”

Itys laiks sevkurā vuiceibu īstuodē  ir izaicynuojumu pylna. Juosavuica i juovar mudri pīsalāguot vysaidom situacejom i apsuoklim. Turpynoj Ilona Stramkale.

„Kotra dīna ir kai jauns atkluojums kotram pošam. Ir cīši daudzi izaicynuojumu, bet es ari kolegim soku, ka mums kotru izaicynuojumu vāga pījimt kai īspieju. Īspieju augt. Asūt ceļā mes augom. Perspektivā vērtīs, kas nūteik ar kotru bārnu, napagaisynuot itymā laikā ni bārnu, ni vacuoku, ni kolegi. Lai mes vīns ūtru uzmonom i saprūtam, kaidys ir vajadzeibys. Pīvērst uzmaneibu, byut cīši, cīsi uzmaneigam… Ituo laika školā nikuo navar prognozēt, mums juobyut cīši fleksiblim i elasteigim gon sovuos darbeibuos, gon dūmojūt par bārnu, napagaisynuot jū. Stuovēt puori vysam negativajam. Vāga varēt, jo byut ceļā ir skaistai.”