Drūsai var saceit, ka sovulaik Antonina Masiļūne beja slovonuokuo kulinare i povurgruomotu autore. Juos radeitūs receptus gataveja až kotrā Latvejis sātā. Ar Antoninu aba Ninu, kai jai pošai patyka sevi saukt, viesturneica, žurnaliste Vineta Vilcāne sasatyka Reigā, juos dzeivisvītā Imantā viņ puora mienešu pyrma juos aizīšonys myužeibā. Tūlaik Vineta izcylū kulinari izvaicuoja par receptim, tūs rosšonūs i juos pošys dzeivi.


Antonina Zadvinska piec lauleibu Masiļūne dzymyse 1921. godā Rēzeknē, kur ari paguoja juos bierneiba. Tūlaik, kai atkluoja poša Antonina, juos leluokais sapyns beja palikt par pianisti.


“Es guoju muzykys školā, tei beja Tautys pilī. Tī teatri spēlēja, beja mieginuojumi. Maņ nūdarbeibys beja 2. stuovā, es nu klasis iz balkonu izguoju, varēja nūsavērt iz teatri. Dūmuoju, ka es spieliešu klavīris, dzīduošu es tože byušu aktrise kai muna skūluotuoja. I es saslymu. Draudzinei beja dylūņs plaušuos. Jei beja Kozlovska meita, jis beja izdeviejs, mums Rēzeknē blokus muojis beja. Es ar jū draudziejūs i laikam dabuoju. Vyspyrms maņ beja plaušu dylūņs i aizguoja iz kreisū lūceitovu, es navarieju spēlēt. Maņ atjēme munu sapynu.”


Itys nūtykums cīši īspaiduoja mozū Ninu, jei kliva nūmuokta i pagaisa dzeivisprīca. Puordzeivuojums beja tik lels, ka izlēme dūtīs iz klūsteri.


“Beju pamatškolys pādejā klasē, rokstu iz Jaunaglyunys klūsteri viestuli. Muna viestule naaizguoja. Jī maņ atbiļdi nadeve. Postā struoduoja pazeistamī, zynuoja munu tāvu, muoti. Jei atplēse, muotei pasceja, uzpasejit sovu bārnu. Iz klūsteri. Deļkuo? Muote pasceja, jei navar klavīris spēlēt, navar tū. Vys tik Dīvs maņ lyka aizbraukt iz tū klūsteri. Es cīši puordzeivuoju, īsastuoju vydškolā, nasavuiceju, palyku iz ūtru godu. Es nikuo nagribieju dareit. Muotei nazkas pasceja, syuti sovu meitu iz Jaunaglyunys sīvīšu gimnazeju. I mama mani aizvede iz Jaunaglyunu.”


Jaunaglyunā aizvadeitais laiks Antoninai vysu dzeivi palyka syltā pīmiņā. I kai atzyna jei poša, rekolekcejis aba lyugšonys i goreigys apceris izmaineja juos dzeivi. Ticeibai i Dīvam vysod Antoninys dzeivē beja lela nūzeime, ari myuža nūgalē. Ūtrais pasauļa kars Zadvinsku saimis lūcekļus izmātuoja pa pasauli, tāvu izsyuteja iz Sibiri, bruoli nūbāga iz Vuoceju, vāluok iz Amerikys Savīnuotajom Vaļstim, bet Antonina kūpā ar muoti palyka Latvejā. Ar kulinareju Antonina Masiļūne suoce aizaraut 50. godu beiguos, suokūtnieji apmeklēja kulinarejis kursus, vāluok jai pīduovuoja tūs vadeit. Ar sovim prīšklasejumim i kursim Antonina braukuoja pa vysu Latveju, daudz poša izagleituoja. Antonina atkluoj puora nūslāpumu, kai izvirt gordu zupu.


“Latvīšu virtuve ir suokusēs laukūs. Jei laukūs dzyma. Gūvs klāvā, zivs azarā voi upē. Vuškys ari klāvā. Saknis duorzā, vyss pi rūkys. Jēme i vuoreja zupys, tuos beja uorkuorteigi īcīneitys latvīšu virtuvē.

Iz rudiņa pusi kuova lūpus, vosorā nakuova i zīmā nakuova. Kū dareit, ka moz galis beja. Tū mozumeņu galis seiki sagrīze, apcepe stipri bryunu, vuoreja buļjonu. Gale apcapta, kai tu liksi sakni naapstruoduotu vydā pi galis. Saprota, ka nasaīs kūpā, koč kū vajag ar saknem dareit, lai byutu jim draudzeiba, byutu leidzeigi atteisteibys procesā. Saksnis taukūs karsēja, saknis nadreisktēja zaudēt sovu kruosu. Tagad tū sauc par restiešonu. I lyka, kod jau buļjons gotovs, kluotyn saknis. Garša beja pavysam cyta. I tuos zupys sauce par zupiņdrošku, circeņzupu, kai kurā vītā.”


Izguojs ap divdesmit Antoninys Masiļūnis povuorgruomotu, vairuokys izdūtys atkuortuotai. Kulinarejis padūmus varējs skaiteit ari presē. Antoninys pyrmuo gruomota “Ikdienai un svētku galdam” izguoja 1982. godā. Myusu dīnom naīdumojami lelā tiražā – 200 tyukstūšuos eksemplaru. Padūmu godūs juos gruomotys tulkuoja krīvu volūdā, bet piec Latvejis naatkareibys dabuošonys – angļu i vuocu.


Vīna nu zynomuokūs Masiļūnis receptu ir soldonuo aba šokolada dasa. Daudzi recepti ir vīnkuorši pagatavejami nu kasdīnā plotai izmontuotu produktu, tok povuorgruomotuos var atrast ari naparostus receptus, kai, pīmāram, šašliku nu nutrejis galis, ūlu kultini ar kiupynuotom reņgem ci apcaptys smedziņu maizeitis. Kai stuosta poša autore, daudzi recepti roduošīs najauši, tai bejs ari ar kaidim salatim.


“Maņ kursi beja, taiseisim vystys galis salatus. Meitinis navarēja dabuot vystu, padūmu laikā navysod varēja dabuot produktus. Meitine nadabuoja vystys. Verūs iz golda, tī stuov uobuli “Antonovka”, i rupa maize, kīgeleits. Vystys nav, bet ir maize, kas byus, ka vystys vītā īlikšu maizi? Maizei nūgrīzem gorūzu sagrīzem, mozūs kubeņūs, uobuli nūmyzuojem. Ūlys nūvuorejom, sagrīzem. Seipuls. Lai nagaršuotu piec seipula, bet garšuotu piec kaida salata, mes sagrīzem i ar korstu iudini applaucējem vairuokys reizis. Ni smokys, ni garšys piec seipula. Mes īlykom kluot. Vēļ kaut kas beja, laikam būrkuoneņš. I taisejom salatus. Atīt meitinis. I garšoj, i voi garšeigi, bet piec vystys nagaršoj.”


Antonina ir ari pyrmuos i vīneiguos povuorgruomotys latgalīšu volūdā autore. Tei izguoja 1992. godā iz Pyrmuo latgalīšu saīta laiku, kuru ar vierīneigu programu aizvadeja Rēzeknē. Saīta laikā varēja nūpierkt ari Masiļūnis “Povōru grōmotu”. Tymā iz latgalīšu volūdu tulkuotus receptus nu juos pošys pyrmuos povorgruomotys. Ar sovu degsmi i lektoris talantu Antonina Masiļūne aizruove daudzus. Par īguļdejumu Latvejis kulinaruo montuojuma izkūpšonā 2017. godā jū apbolvuoja ar Treju Zvaigžņu ordini. Myužeibā Antonina Masiļūne nūguoja 2019. gods 17. oktobrī, tok juos radeitī recepti ir aktuali šudiņ i dūmojams natiks aizmiersti iz prīkšu.