“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz stuosteis par latgalīšu literaturys viesturē nūzeimeigu dorbu – Čenču Jezupa romanu “Pīters Vylāns”. Pārņ Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā izguoja tuo atkuortuotais izdavums.

“Romans nu Latgolas atmūdas laikim” – taids ir ituos gruomotys apakšviersroksts, kas cīši precizi raksturoj ari tuos darbeibys laiku i sižetu. Romana golvonais varūņs Pīters Vylāns ir vīns nu pyrmūs Latgolys gareiguos atmūdys calmlaužu. Tī ir namīreigī 1905. gods revolucejis laiki, kod jam kai aktivam i par sovom vierteibom pastuovūšam studentam juorauga izdzeivuot i natikt apcītynuotam. Tok reizē Pīters suoc dorbu pi sovys tautys izgleituošonys. Tūlaik Latgolys bārnim ir daīmama škola tik krīvu volūdā, bet jaunuotne, grybūt izalikt augstuoki ļauds, suoc puorsapūļuot. Romanā cīši svareiga ir ari romantiskuo lineja storp Pīteri i Stefu – latgalīšu meitini, kuru taišni mīlesteiba atgrīž pi tautyskuos apzinis.


Pījemu, ka romana autora Čenču Jezupa vuordu vys jau lela klauseituoju daļa nav dzierdiejuse. Čenču Jezupa eistais vuords beja Jezups Kindzuļs, itys ir juo 140. jubilejis gods. Rakstnīks beja nu Rēzeknis nūvoda Drycānu pogosta Kūzmu, i pats romanā apraksteitajā laikā bejs taišni taids pats students kai juo varūņs, partū tū var saukt ari par vysmoz dalieji autobiografisku. Kindzuļs aktivi dorbuojīs latgalīšu sabīdryskajā dzeivē, paleidziejs organizēt 1917. gods Latgolys kongresu, piečuok ari dorbuojīs politikā. Rakstejs latgalīšu presei, bejs vairuoku izdavumu redaktors. “Pīters Vylāns” ir juo apjūmeiguokais i nūzeimeiguokais literarais dorbs, kas raksteits vairuoku godu garumā. Dīvamžāļ tys izguoja tik piec autora nuovis. Pyrmuos padūmu okupacejis laikā, 1941. godā, Jezupu Kindzuli arestēja, vaira ziņu par juo liktini nav. Teik skaiteits, ka Daugovpiļs cītumā jis aizguoja būjā. Tok romana manuskriptu saglobuoja uztycami cylvāki i atdeve izdeviejam Vladislavam Luočam. Jau īprīšk jī ar Kindzuli beja runuojuši, ka romans juoizdūd piec tam, kod byus padzeiti padūmu okupanti. Nacistiskuos Vuocejis okupacejis laikā, 1943. godā, tys ari izadeve. Autora īcere bejuse raksteit trilogeju par Latgolys atmūdu, itei byutu tik pyrmuo tuos daļa.


Latgolys lauku dzeivis realitatis atainuojums romanā iz reizis izraisejs lelu skaiteituoju interesi. 1944. godā “Pīters Vylāns” kūpā ar Norberta Neikšanīša romanu “Myura kolns” daleja pyrmū vītu Vladislava Lōča izdevnīceibys organizātā literarajā konkursā, kas veļteits 40 godim, kai atcēle drukys aizlīgumu. 1967. godā trymdā romans izdūts atkuortuoti. Myusu dīnuos tys beja palics par bibliografisku rešumu, jo itys ir tik pyrmais tuo izdavums piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys. Literaturys zynuotuoji izceļ romana kulturviesturiskū i izzinis vierteibu, ļaunūt īsavērt cylvāku dzeivē pyrma vaira nakai 100 godu. Tok juosoka, ka ari literari tys vys vēļ ruodīs gona interesants i vierteigs. Īspiejams, myusu dīnu skaiteituojam jaunuo izdavuma 577 puslopys var ruodeitīs par daudz, daži aproksti par garu, tok dūmoju, ka tī, kam ir interese par Latgolys viesturi, kūpumā cīši nasaviļs. Golvonūs varūņu jauneibys idealismam var nūticēt i, īspiejams, ari vēļ identificētīs. Var just, ka tū rakstejs jau dzeivis pīredziejs cylvāks, kurs iz jauneibu var pasavērt nu molys, paruodūt kai tuos skaistū, tai reizem puorsteidzeigū dobu, eipaši jau rodūt vysaidus puorprotumus sovstarpiejuos attīceibuos. Juoizceļ ari golvonuos sīvīšu varūnis Stefys tāls, kas ir tuo laika latgalīšu sabīdreibai vēļ gona narakstureigs – jauna dama ar sovu raksturu, kas nadūmoj pīsakuopt veirīšim. Gruomota snādz ari cīši lobu īskotu tymā, kai latgaliskais ilgstūši guojs kūpā ar kristeigū i katuoliskū tradiceju, cik dzilis ir tuos saknis, kas sasaglobuojušys ari da myusu dīnu. “Pīters Vylāns” eistyn ir latgalīšu literaturys klasika, kū byutu vārts zynuot. Jaunuo romana izdavuma tiraža beja pavysam nalela i vysi eksemplari tyka duovuoti Latgolys bibliotekom, kur tū var ari meklēt.