“Kolnasātā” ciemojas priesteris Aigars Bernāns. Viņš kalpo Preiļu pusē, Pieniņu un Znotiņu draudzēs. Uz viņa vadītajiem dievkalpojumiem ļaudis brauc ne tikai no tuvējās apkārtnes, bet arī no tālienes.

Bez saviem tiešajiem pienākumiem Aigars aktīvi iesaistās Latgales kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Nupat piedalījies koncertuzvedumā “Latgales gredzens”. Aigaram ir tuva folklora, kā pats atzīst uzaudzis gan ar baznīcas, gan tautas tradīcijām. “Maņ napateik, ka myusdīnuos tautys tradiceju kūpieji mieginoj nūdaleit, ka tys ir poguoniskais i tys ir Bazneicys, i ka Bazneica ir naideiga pret tautys tradicejom voi folkloru. Absoluts murgs! Tū pošu folkloru Latgolā pyrmī suoka vuokt bazneickungi. Nikod nav bejs pretrunu storp bazneicu i tautys tradicejom,” saka priesteris.

Pirms kāda viņš laika iniciējis albuma “Dzīsmis ap Dīva Pīdzimšonu” izdošanu, tajā iekļautas senās katoļu Ziemassvētku dziesmas. Savulaik viesojies arī pie Sibīrijas latgaliešiem. Par to visu vairāk sarunā ar baznīckungu Aigaru Bernānu.

 

“Vuordineicā” literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs, vēsturnieks un mūziķis Arnis Slobožaņins apspriež vārdu “pārkiuns”, bet Vineta Vilcāne tikās ar divām Sibīrijas latgalietēm, kuru senči vairāk kā 100 gadus atpakaļ zemes meklējumos devās uz Krievijas impērijas attālajiem apgabaliem. Viņas no tālienes bija ieradušās uz 4. pasaules latgaliešu saietu.