Itūgod 27. aprelī pyrmū reizi svieteisim Latgolys kongresa dīnu, kas pārnejā godā tyka oficiali īkļauta atzeimejamūs dīnu sarokstā. Sabīdryski aktivī latgalīši pīzeist, ka tys ir svareigi, jo itei dīna viesturiski ir cīši nūzeimeiga Latvejis vaļsts izveidē. Tai par gūdu aprelī Latgolā i cytuvīt Latvejā teik organizāti vysaidi pasuocīni i akcejis, vīna nu taidu – nūvodu vuiceibys stuņdis Latgolys školuos teik aicynuoti nūvadeit sabīdreibā pazeistami ļauds. Akcejai atsasaukuši ari vairuoki jaunīši, tūs vydā literate Ligija Purinaša i muzikis, nūdybynuojuma „Latvijas Finiera fonds ilgtspējīgai attīstībai” vaļdis lūceklis Arņs Krancāns.

Nūdybynuojuma „Latvijas Finiera fonds ilgtspējīgai attīstībai” vaļdis lūceklis, kasdīnā muzykys školuotuojs Arņs Krancāns stuosta, ka jūs uzjāmuma vierteibys saskaņ ar ituos akcejis vierteibom, tys tod ari pamudynuojs pīsadaleit.

„Kasdīnā es struodoju ari kai školuotuojs, deļtuo stuņžu vadeišona maņ nabyus sveša padareišona, jo kasdīnā tū ilgi doru. Deļkuo naparaudzeit drupeit sovaižuok tū stuņdi paruodeit, pasnēgt i popularizēt drupeit latgalīšu kulturu cytim...

Akceņtēt taišni tū latgaliskū, itymā pūsmā ir cīši lels tuos nacionaluos kulturys pīplyudums vysapleik i tod gribīs drupeit akceņtēt tū sovejū. Tān vysim ir daeimams internets i vyss nūteik globali, bīži viņ mes aizmierstam par tū, kas ir myusu i kas nav myusu. Es dūmoju drupeit pateireit, pafiļtrēt tū vysu latgalīšu i paruodeit jaunīšim, kas eistyn īt nu myusu i kas ite ir taids kvalitativs i lobs.”

Literate Ligija atkluoj, ka jai tei byus ūtruo reize, kod pīsadola itymā akcejā. Sajiutys i nūvāruojumi nu īprīškejuos reizis asūt vysaidi. „Maņ ruodīs, ka ir tei biedeiguo tendeņce i jaunīši latgalīšu kulturā īsasaista arviņ mozuok, es nu sovys pusis naradzu tū paaudžu nūmaiņu... Es dorbojūs ar tekstim, i es ari verūs i vāroju tūs procesus, kas nūteik ar tim tekstim i cylvākim, kas īsasaista. Nu, maņ ir lobais pīmārs nu īprīškejuos nūvodu vuiceibys, kas beja 2017. godā, kod es īsapazynu ar vīnu jaunīti, i laika gaitā mums sasaglobuoja kontakti, i es zynu, ka jei eistyn ari roksta latgaliski i maņ ir cīši lela prīca, bet, ka tys ir tikai vīns cylvāks nu treju symtu, nu pīdūd.”

Vys tik pošu akceju kai vīnu nu latgaliskuos pošapzinis ceļšonys veidu jaunuokajā paaudzē Ligija viertej pozitivi:

„Maņ ruodīs, ka tys ir cīši svareigi, jo tī ir ari tuos emocejis cīši, cīši spylgtys, gon maņ kai nūdarbeibys vadeituojam, gon es ceru ari tim školānim, jo tod, ka tu stuovi auditorejis prīškā i radzi, ka tim bārnim i jaunīšim mirdz tuos acs i ka jim ir interesanti, ka jī var atbiļdēt iz koč kaidim tovim vaicuojumim, tod tu tai sasajiuti, nui, vyss byus labi. Vyss byus kuorteibā.”

Vaicuojumā par latgalīšu kulturys i latgaliskū iz prīšku Ligijas i Arņa redzīņs atsaškir, var byut, ka tys saisteits ar jūmom, kuruos jaunīši kasdīnā dorbojās.

„Es asu dzierdiejuse dažaidus redzīņus, lyudzu pīdūdit, ka latgalīšu kultura, tei ir nūsaturiejuse tik pasasokūt laukim i vys tik koč kaidam konservativajam dzeivisveidam. Koleidz īt koč kaids modernais, globalais, nu tei jiutās apdraudāta. Te mes ari redzim, ka ir sabīdreibā koč kaidi cylvāki, kam ir cīši svareigs tys tradiconalais, ceineitīs par tū, saglobuot,” soka Ligija.

Arņam latgaliskais iz prīšku redzīs cereiguoks nikai Ligijai, i jis tur, ka vysam ir sovs laiks:

„Vysmoz maņ personeigi ruodīs, ka tys ir atkareigs nu vacuma, ka cylvāks koč kurā dzeivis periodā vys tik vaicoj tū, globalizacejis laikmetā tuos vysaiduos kulturys sovpateibys, bet ar laiku jis atsagrīž pi sovu sakņu, jo, pa munam, kotram ir juopabauda vysaida kulturys daudzveideiba, i tod jis eistineibā saprass, deļ kam jam tei poša latgalīšu kultura redzīs tik tyva, jo tei ir juo. Tod jau ar laiku tys pasaruodīs cylvākam, ka tuos ir tovys saknis i ruodīs, deļ kam maņ pagaisynuot tū, kas ir muns.”

Obeji jaunīši pozitivi viertej Latgolys kongresa dīnys īkļaušonu atzeimiejamūs dīnu sarokstā i vysaidu publisku nūtikšonu organiziešonu tai par gūdu. Ite Arņs izsvar, ka tys ir tik suokums.

„Maņ redzīs, ka tys mums tik atguodynoj, kas mes asam, i atguodynoj mums tūs viesturis aspektus, ka Latgola beja Latvejis suokums, nu vysmoz munā izpratnē. Maņ ruodīs, ka tagad tam vysam ir tik pats, pats suokums, ītūgod ir tik pyrmais gods, piec pīcu godu, maņ redzīs, mes varēsim sprīst par koč kaidim secinojumim, deļ kuo tys ir bejs labi ci švaki… Cylvākim vaira baile nu nazinis, na nu tuo, kas ite eistineibā nūteik, jo koleidz jī suoc pieteit tū lītu i sasaskar ar tū latgalīšu kulturu, maņ redzīs, ka, o, forši, deļ kam maņ ari ite naīsasaisteit i daudzi ari latvīšu muokslinīki ir īsasaistejuši koč kaidā latgalīšu kulturys pietnīceibā voi izplateišonā.”

Vaicuoti par tū, kai tod atzeimēt itū dīnu – kur i kaidus pasuocīņus organizēt. Ligeja par reizi soka, ka byutu juovuica latgalīšu rokstu volūda, ortografeja. Ari Arņs pīzeist, ka izklaidejūšuo programa, saprūtams, vysim pateik i tys ir labi, vys tik byutu juorunoj ari par nūpītnom temom. Turpynoj Arņs:

„Runuot ari par koč kaidom nūpītnom lītom, na tik par kulturu voi literaturu, bet eistyn runuot par koč kaidom, saceisim, Latvejis leluokajom problemom, likt izsvoru iz tom vysom latvyskom, latgaliskom vierteibom. Saprast, ka mes vysi asam vīnaidi, na mes asam koč kaidi dzili lauki i mums ite nikuo nav.”