Īprīkšejā rubrikā "Zemis suoļs" žurnaliste Maruta Latkovska mums stuosteja par latgaliski saraksteitim i izguojušim romanim gon Latvejā, gon trymdā, suocūt nu paguojušuo godu symta 50. leidz 60. godu beigu.


Šudiņ jei īsavērs latgaliski saraksteitajūs romanūs jau myusu dīnuos. I vīns nu tūs beja 1996. godā izguojušais Oskara Seiksta i Valentina Lukaševiča kūpdorbs – postmoderniskais romans “Valerjana dzeive i redzīni”. Tys beja pyrmais saceriejums latgalīšu literaturys viesturē, kuru varim drūsai saukt par asociativū prozu. Tys ir dorbs ar eipatneju viestejuma strukturu,  naparostu dūmuošonys i volūdys izteiksmi, pylns ar asociaceju plyudumu, jaunu vuordu mekliejumim.
2005. godā izguoja Leona Širina romans “Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive”, kurā tāluota dzeive pieckara Latvejā.


Sovpus 2016. godā pi sovu skaiteituoju devēs Sandrys Ūdris i Juoņa Ryučāna (eistajā vuordā Ivars Magazeiņs) romans “Aizlauztais spaits”. Romans veļteits publicistam, pyrmuos laiceiguos latgalīšu avīzis “Gaisma” redaktoram, kulturys i sabīdryskajam darbinīkam Fraņčam Kempam. Romanā ir breineiga Fraņča Trasuna i Fraņča Kempa sarakstis imitaceja, kas labi paruoda gon laiku, kurā jī dorbuojuos, gon politiskos peripetejis vysā tūs daudzveideibā.


I tai kūpā mes saskaitejom ostoņus romanus, kuri eistyn var līcynuot par literaturys esmi latgalīšim, kai par tū pravītiski jau 1928. godā runuoja kulturys darbinīks, Ludzys gimnazjis direktors Juoņs Turkopuļs – vīns nu pyrmūs latgalīšu ar augstuokū fiologiskū izgleiteibu, kurs saceja, ka agruok voi vieļuok latgalīšim byus sova literatura. Jo latvīšu volūdā eistyn ir divejis rokstu tradicejis – latvīšu literaruo volūda i latgalīšu rokstu volūda, kurai mes varim byut pateiceigi par sovys latvīteibys saglobuošonu. Skaidruoks par skaidru, ka niu sovu nūceju varim turēt iz jaunuos paaudzis dorbu, prīcuotīs par Ilzis Spergys suleigū i boguotū latgalīšu volūdu vysūs juos pīraksteituo vuorda izteiksmis veidūs: dzejā, stuostu kruojumā “Dzeiveiba”, publicistikā.