Vysi mes labi zynim, ka atkuortuošona ir zynuošonu muote. Žurnaliste Maruta Latkovska ītūreiz rubrikā “Zemis suoļs” vēļreiz nūsauks tūs romanus, par kurim jau runuojom ituos rubrikys īprīškejūs raidejumūs, i davīnuos vēļ pīcus jaunus. Kūpā jei saskaitejuse četrpadsmit latgalīšu volūdā saraksteitus romanus.


Kai pyrmais mynoms Vladislava Luoča – Vaideāna romans „Brōli”, kas ir īcarātuos romanu trilogejis “Myuža dīnys” pyrmuo daļa (izīt 1939. godā). Jau tymā laikā itys izdavums ir tautyskā gorā nūformēts ar breineigu kruosainu vuoku. Tod vēļ ir mynoms ari Neikšanīša (eistajā vuordā Norberta Trepšys) romans “Vīna vosora”, kas izdūts trimdā 1948. godā.


20. godu symta 70. godūs rakstnīka Ontona Stankeviča romans “Šuvējiņa” izguoja latvīšu literarajā volūdā i beja vysā populars, a jau daudz vāluok, 2005. godā, juo romans  “Šiviejeņa” teik publicāts ari latgaliski. Viņ niu itys nav atseviškys dorbs ar nūsaukumu “Šiviejeņa”,  bet atsarūn rakstnīka  dorbu kūpkruojumā, kura nūsaukums ir “Viejs īsaraudoj kai bārns”. Romanā teik ruodeita dzeive Latgolys piļsātā Krystupē, kurys prototips ir Stankeviču Ontona dzymtuo Rēzekne.


Catūrtais nūsaucamais romans ir ari ūtrais postmoderniskais romans latgalīšu literaturā. I tys ir Oskara Seiksta i Leigys Gagainis romans “Reitišku mads”, kurs izīt taišni godu symta mejā 2000. godā.


Kai koč kas vēļ pavysam napīdzeivuots latgalīšu romanu literaturā ir naseņ apguodā “Dienas Grāmata” izdūtais Alda Bukša kriminalromans “Bruoli”. Itymā žanrā tys ir pyrmais latgaliski saraksteitais romans. Te  gon juopaskaidroj, ka koč kū leidzeigu detektivžanram latgalīšu literaturā mums vys tik  aizsuocs ir Oskars Orlovs (pseidonims Raibīs) sovā ūtrajā prozys kruojumā “Zalta tesmini”, kas izguoja 2016. godā. I tī ir juo stuosts “Slapkaveiba Aglyunā”.


Vysi itī  romani ir eistyn loba līceiba tam, ka latgaliski var dzeit na viņ jūkus jūceņus, bet runuot ari par vysā nūpītnom lītom i raksteit cīši plota spektra dorbus.


Ite byus ari saroksts ar vysim četrpadsmit rubrikā “Zemis suoļs” mynātim latgaliski saraksteitim romanim:
1. Vladislava Luoča – Vaideāna romans “Bruoli” (izīt 1939. godā)
2. Norberta Neikšānīša “Myura kolns” (1943. g., izīt Vl. Luoča izdevnīceibā Daugovpilī, puorizdūts
    1997. g. LKC izd.)
3. Čeņču Jezupa romans “Pīters Vylāns” (1943.g., Daugovpilī, a 1963. g. puorizdūts trymdā)
4. N. Neikšanīša “Vīna vosora” (1948. g. trymdā)
5. Ontona Rupaiņa romans “Zemes suoļs” (1953. g. trymdā)
6. Ontona Rupaiņa  “Tauta grib dzeivuot” (1963. g. trymdā, 1991. g. puorizdūts Latvejā)
7. Helenys Laurinovičys-Pronevskys “Grymstūšuos salenis” (1964. g. trymdā, 2015. g. Latvejā)
8. Dektera romans “Dorvas cīma ļauds” (1970. g. trymdā))
9. Oskara Seiksta i Valentina Lukaševiča postmoderniskais romans “Valeriana dzeive i redzīni” (1996. g.)
10. Oskara Seiksta i Leigys Gagainis postmoderniskais romans “Reitišku mads” (2000. g.)
11. Ontona Stankeviča romans “Šiviejeņa” publicāts juo kūpkruojumā “Viejs īsaraudoj kai bārns” (2005. g.)
12. Leona Širina “Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive” (2005. g.)
13.Sandry Ūdris i Juoņa Ryčāna ”Aizlauztais spaits” (2016. g.)
14. Alda Bukša kriminalromans “Bruoli” (2020. g.)


Daži nu itūs romanu ir izdūti viņ uorzemēs, leidza ar kū pi myusu gryušuok daīmami voi dabojami. Te ir runa par Neikšanīša “Vīna vosora”, Dektera romanu “Dorvas cīma ļauds” i Ontona Rupaiņa romanu “Zemes suoļs”, kuri nav puorizdūti Latvejā.


A kur tod jūs interesentim dabuot? Varit praseit sovuos Latgolys bibliotekuos, jo ir bejuši daudzi trymdys tautīšu gruomotu syutejumi, kuri varātu byut sasnīguši ari jiusu biblioteku, vēļ Rēzeknis Kulturvieturis muzejā ir speciala latgalīšu gruomotom i periodikai dūmuota laseitova, kur var skaiteit iz vītys. Bet ir ari SBA voi, nūsaukumu atšifrejūt, – tys ir storpbiblioteku abonements Latvejis Nacionalajā bibliotekā voi myusu “Gaismys pilī”, caur kuru var pasyuteit i dabuot ratuos gruomotys puorskaiteišonai.