Sanita Martena: Ar volūdu var cylvāku „iznycynuot” i ar volūdu var paceļt

Par volūdys daudzveideibu, jaudu i prestižu, kai veiduot pozitivu atsatīkšonu pret volūdu i cytam pret cytu – saruna ar volūdneicu, filologejis doktori i gruomotys „Valodu jauda: no ģimenes līdz sabiedrībai” autori Sanitu Martenu.

Par gruomotu vīglajā volūdā Sanitai ideja beja, tik vajadzēja ļautīs impulsam i raksteit. „Es rokstu seņ, bet zynuotniskūs rokstus. Maņ ir bejuse vuiceibu gruomota 10. klasei i 9. klasei kai vīnai nu autoru kolektiva. Bet taida popularzynuotniska gruomota maņ beja pruotā jau seņ. Gribieju runuot par volūdys vaicuojumim ar jaunīšim, ar vacuokim cylvākim, ar tim, kam ir bārni, kam nav bārnu, par volūdu kūpumā, lai uzrunuotu sabīdreibu.”

Sanita roksta par cylvāku, par volūdu caur cylvāka prizmu. „Ar volūdu, ar vuordim var izdareit cīši daudz, var cylvāku „iznycynuot” i ar volūdu var paceļt, var īdvasmuot, var pasaceit.”

Sanita izsver, ka volūda nav tikai komunikaceja, volūda ir koč kas vairuok – caur volūdu mes veidojam sevkura veida attīceibys, sevkura veida sadarbeibu. „Tei jauda ir tymā, kai mes izavielejam vuordus, kū kuram pasaceit. Pat ka mes gribim kritiski saceit, tys vaicuojums ir — kai tu tū pasoki, kaidus vuordus tu izavielej, kaidā intonacejā tu pasoki. I nu tuo ir atkareigs, voi tys rezultats byus konflikts, voi jius kūpā meklēsit rysynuojumus.”

Volūda cīši ītekmej cylvāka personeibys veiduošonūs, „tys ir pamats bārnam, pīdzymstūt saimē, veids, kai tāvs ar muoti runoj sovā vydā, kai tāvs ar muoti runoj ar sovim vacuokim. Voi tys ir cīna pylni, voi tys ir respektejūt, voi viņ dūdūt pavēlis, voi monologā. Na uzvedeibys kultura, bet volūdys uzvedeiba – tī modeli, kai cylvāks izaver komunicejūt vīns ar ūtru, tū bārns cīši dreiži sagiun saimē.”