Itūreiz pi myusu gostūs dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” debitants latgaliskajā literaturā  i uzvarātuojs Silvestrs Solovjevs. Pyrma deveņu goda Silvestrs cīte smogā avarejā i niu juo kasdīna paīt, atjaunojūt spākus. Jam ir daudzi sapynu i mierku, kai ari prīca par vareibu pīdzeivuot lītys i nūtikšonys. Silvestrs padzilinuoti interesejās par smogū muzyku i ir podkasta "Metālkāsts LV" vīns nu autoru i izveiduoju. 


“Tei raksteisona maņ ir saleidzynojūši jauna pīredze.

Godu gaitā īškā ir kruojušuos sajiutys, vysaidi īškeji puordzeivuojumi.

Reali koč kū iz uoru suoču laist  i raudzeit ītērp rodūši viņ iz pārnejuos vosorys golu, pat rudiņa suokumā. Paguoja vasals gods i beja sajiuta, ka daži nu dzejūļu nav poši švakuokī i grybātūs jūs palaist tuoluok cylkākūs. Pasaruodeja taida īspieja kai Rogovkys dzejis slams latgaliski i ruodejuos ka juoizmontoj. Pyrma tam nivīnam jūs nabeju ruodejs.”


Literarūs tekstus Silvestrs roksta latvīšu literarajā volūdā i daleibai dzejis slamā daguoja jūs puorlikt latgaliski.


“Tei ir tei interesnuokuo līta taišni ar itim treis dzejūlim. Pyrma tuo jī beja latvīšu literarajā volūda, bet niu latgaliski maņ jī dzierdīs pat lobuok i koč kaidā ziņā spieceiguok. Nazynu deļkuo, vīnkuoršai ir koč kaida īškejuo sajiuta. Tymūs pasaruoda koč kas taids, kas latvyskajā versejā vīnkuoršai iztryukst. Konteksts sasaglobuojs iz 99 %.”

Dzejūļu puorlikšonā latgaliski Silvestram paleidzēja muzikis Ingars Gusāns, kuram cyta storpā ir daudzi dzīšmu ar latgalīšu autoru vuordim.

“Jam perfekti saīt latgalīšu dzeju īlikt muzykā. Tys eistineibā beja muns ceļš, taišni caur juo muzyku atkluoju latgalīšu dzeju kai taidu. Īsavuiceju jū nūviertēt. Juo davums itymā vysā nūteikti ir lels… Suokumā es rokstu golvā. Tys tai sovaidai skaņ. Izdūmoju golvā koč kaidys frazis i tod, kod maņ golvā tei ideja ir skaidra, īrokstu datorā aili pa ailei i tod, kod maņ tys dzejūļs ir gotovs, es jū kai finiša variantā īrokstu bloceņā ar pyldspolvu. Tai lai ir tai saucamais vacuos školys variants.”

Pyrma deveņu godu Silvestra dzeive apsagrīze kuojom gaisā, kam piec pīdzeivuotuos avarejis daudzi kas niu beja cytaižuok.

“Maņ tei dzeja ari ir saisteita ar tū temu, deļtuo nu juos izavaireit navar. Pyrma drupeit vaira nakai deveņu godu dzeive apsagrīze ar kuojom gaisā, vaira kai maņ sovureiz pateik īt taidu nihilistisku ceļu i saceit, ka dzeive beidzēs i suocēs eksistiešona…

Dzeive piļneigi pasamaineja i vysa kasdīna teik pavadeita, raugūt otkon sasnēgt ‘normala’ cylvāka statusu, patstuoveibu.

I tai tuos dīnys paīt rutinā nu reita da vokora. Fiziskys i mentalys aktivitatis kab saglobuotu tū, kas ir. Saglobuot mentalū veseleibu i uzturēt vysu, kū var uzturēt. Raudzeit sasnēgt mierkus i vysa tei dzeja, saprūtams, ir saisteita ari ar vysom ituom lītom. Ar vysom suopem i sajiutom, kū tys ikdīnā roda.”

Silvestrs atkluoj, ka par terapeju jis sovā gadīnī varātum saukt vysaidys fiziskys aktivitatis i muzyku.

 “Bez tuo es navaru i redzīs, ka tys ir vīneigais, kas manī uztur dzeiveibu. Par dzeju. Nazynu, ir paguojuši deveni godi, bet nazdeļkuo tik niu es asu atrads koč kaidu rodūšu veidu, kai tuos lītys rodūši izpaust i vīnkuoršai naļaut tam vysam koč kur īškā vuoreitīs.

Drupeit vīgļuok ruodīs palīk, kod tu atrūni vuordus, kai tuos sajiutys pasaceit. I tei sajiuta, ka tu spiej tū vysu koč kur palaist i sasnēgt ari cylvākus, i ka arī jī īdūd koč kaidu atgrīzeniskū saiti i pasoka, ka tys ir koč kū aizskuors arī jimūs, roda emocejis. Sajiuta ir eisyn pateikama, kam tod nasaruoda, ka tuos vysys suopis ir bezjiedzeigys. Ka tys kaidam koč drupeit paleidz, tod tam jau ir jāga.”

Silvestrs izsver, ka vysys sajiutys, kas myusūs ir, ir i patīsys, i realys, i nu jūs nav juosakautrej. Nav juosakautrej ni nu banalismu, ni kaidys patīsys osorys.