Itūreiz „Kolnasātys” rodūšuo komanda turpynoj gasteit Augšdaugovys nūvoda Kolupā, kab kluotīnē ar vītejim dzeivuotuojim pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. 

Kalupe aba Kolups ir cīms Augšdaugovys nūvodā Kolupa upis i Kolupa azara krostūs, vaira nakai 200 km attuolumā nu golvyspiļsātys i 30 km attuolumā nu ūtrys leluokuos piļsātys vaļstī – Daugovpiļs. Kolupam ir boguoteiga viesture  i vītejī lepojās ar eipašu i leluma ziņā īspaideigu Kolupa izlūksnis vuordineicu.


Par tū vysu šudiņ sasarunuosim ar kolupīšim: viesturnīku Henrihu Somu, arhitekti Gertrūdi Rasnaču, saimineicu Lūciju Kolosovsku, daudz seneju lītu globuotuoju Genovefu Mukāni, vītejū kulturys dorbu vadeituoju Initu Ivdru i pogosta puorvaļdis vadeituoju Ināru Ūbeli.

 

Tarcianka – vīna nu bazneicys apvīneibu, kas sastuov nu draudzis lūcekļu

Svečniks, svečturs – svečturis

Koldra – šaura sega

Kulda – kabata

Tuo, kuo – tai kai

Rupuos lynu iuzys/ biksisR – rupjā auduma linu bikses

Smerdeli, smerškys – sievmētra

Aita – ejiet

Vuriniet – maisot meklēt

Kļockys ar acs – lielas kartupeļu klimpas, kurās iekšā ir gaļa

Kvašalina, muzykantu gaļa – aukstā gaļa, galerts

Snuotine, sukne – kleita

Lyndraki – svārki, brunči

Skora, skarena – lakats

Kapavs – brūns

Viesturnīks Henrihs Soms stuosta par Kolupa muzykalajom tradicejom

“Školys laikā ostoņgadeigaja školā beja lela aizajimšona ar muzyku. Beja diveji orkestri, vīnu reitu mieginoj pyutieju orkestris, sovpus ūtrā – steigu orkestris. A vēļ beja doncuotuoji i kors. Tod mes saprotom, ka ar muzyku aizaraun vasalys dzymtys. Suokumā vīns i tod puorejī dzymtā palīk muzykanti. Lobs muzykys školuotuojs beja, Lazdovskis, fanatiks sovā ziņā. I niu kuo viesturnīks es dūmoju, nu kureinis Kolupā tuos muzykaluos tradicejis. Es navaru atbiļdēt, bet dūmoju, ka tys varbyut pat ir saisteits ar bazneicu. Bazneicys kors. Jo mes redzim, ka tī orkestri pi bazneicys nūsatografejuši ar instrumentim, ka bazneica paleidzēja nūpierkt instrumentus, pyušamūs… Muziceišona – tei beja vīna nu Kolupa pamateiguokajom lītom. Mums ir vasals stuosts par sešim bruolim muzykantim, Rubinim… Mes skaitom, ka tys ir fenomens, seši bruoli, kur vēļ Latvejā tai ir, ka seši bruoli muzykanti. Vysaidus instrumentus spieļuoja. Es dūmoju, ka ar laiku itys pietejums tiks publicāts. Vajag vuokt materialus. Kolupā Ulmaņa laikā beja muzykaluo bīdreiba. Es pasavieru arhivūs, cytuos vītuos nabeja taidu bīdreibu.”

Kolups ir vīneiguo vīta Latgolā, kas var lepuotīs ar sovu izlūksnis vuordineicu. Tuolajā 1998. godā Reigā tyka prezentāta kolupītis Antoninys Rekēnys sastateituo “Kalupes izloksnes vārdnīca”, diveji siejumi.

“Tei ir vasala legenda. Es jau nu bierneibys dzierdieju taidus stuostus, ka saceja, bejuse vīna sīvīte, nu tūlaik saceja buoba, vīna buoba staiguoja apleik. Narakstureiga nūsadorbuošona, vysi puorejī revej, slauc gūvs, a jei staigoj apleik i iz papeireišim roksta. Kotrā sātā īīt i prosa, kuo jius runojit. Fantastiskys Antoninys Rekēnys dorbs. Ir izdūti divi siejumi, bet īplānuoti beja četri. Tymūs godūs nabeja naudys, bet moz kas ir izsvīsts uorā, varbyut tī pīmāri, kas beja. Teikumi. Tī pīmāri tyka samazynuoti. Redaktors beja puskolupīts, pusarendolīts Alberts Sarkaņs… Tei ir teisom unikala boguoteiba i Kolupam vajag lepuotīs, ka mums taida ir.”

Pogosta puorvaļdis vadeituoja Ināra Ūbele pīzeist, ka vītejī ļauds cīši izjiut pīdareibu dzymtajai pusei.

“Skūlā, pamatā par skūluotuojom struodoj bejušuos skūlneicys. Atsagrīž vītā, nu kurys tu esi. Kolupā daudzi tuodu pīmāru. Tī poši zemnīki, tim bārni atsagrīž.”

Kulturys dorbu vadeituoja Inita Ivdre skaita, ka leluokuo vierteiba Kolupā ir cylvāki. Iz vysa vaira tī, kas jau godūs.

“Jim ir sova viesture. Jim ir sova boguoteiba. Jebkurā laikā es varu grīztīs pi cylvāku, kuri maņ vysod paleidz. Jebkuram var paleidzēt.”