Aicynojam tevi kūpā ar "Kolnasāta" radūšū komandu nūbraukt iz Zīmeļlatgolu - Viļakys nūvodu, Mednevys pogosta centru, Semenovu, kur dubrousīts ar luošku grūsli ād!

Ar vītejim dzeivuotuojim runuojom par tradicejom, vīvuordim, kulturys i volūdys sovpateibom, kasdīnu ite i daudzi kū cytu. Navarim napīminēt, ka Medneva ir slovona ar sovom dziļajom tradicejom tautys muzykā i pogostā kasdīnā dorbojās vairuoki pošdarbeibys kolektivi.

Skaidrīte Šaicāne: „Mednevā vysod ir dzeivojuši struodeigi, darbeigi i muzykali cylvāki...”

Sarunā, kas oktobra suokumā nūtyka Mednevys tautys nomā pīsadaleja:

Skaidrīte Šaicāne – Mednevys tautys noma vadeituoja

Alfreds Circens – zemnīku saimisteibys eipašnīks, kas nūsadorboj ar lūpkūpeibu, Mednevys etnografiskuo ansambļa, Viļakys kapelys i folklorys kūpys dalinīks

Genovefa Logina – vītejuo pensionare, tortu cepieja

Valdis Parncāns – vysa pasauļa monetu kolekcionars i zynuotuojs, aizrauteigs mokšornīks

Rudīte Zelča – nalelys zyrgu saimisteibys eipašneica, pīsadola ari juošonys saceņseibuos

Anna Medne – Mednevys školys tehniskuo darbineica, Mednevys etnografiskuo ansambļa dalineica

Biruta Slišāne – vītejuo bārnuduorza aukleite, Mednevys etnografiskuo ansambļa dalineica

Antonina Pabērza – vītejuo bārnuduorza saimisteibys puorzine, Mednevys etnografiskuo ansambļa dalineica

Nina Circene – pensionare nu Skandīnis cīma, Mednevys etnografiskuo ansambļa dalineica

Mednevys pogosta centrs ir Semenova, kas atsarūn autoceļa Viļaka-Reiga molā. Kai pīzeist Skaidrīte Šaicāne, tautys muzykys i folklorys tradicejis itymā apleicīnē ir ar dziļom saknem. Turpynoj Skaidreite.

„Tys ir jau nu seneju laiku, kod ite kotrā sātā dzīduoja i beja zaļumballis, večerinkys. Muns dzeds ari beja muzykants i cīši švaki, ka es sovulaik naasu īrakstejuse tuos melodejis, jis varēja gulēt i dzīduot, spieļuot. Jam nikod notys nasajuka. Mednevā cytugod jau pīcpadsmitū reizi byus tautys muzykantu saīts „Ermoņiku skaņas”... Kotrā sātā es ite varātu atrast kaidu muzykantu. Ka 2005. godā garmoškys vēļ vysim stuovieja iz ceplim naizmontuotys. Mums ir taids muzykants, Jānis Zarembo, kurš stuosteja, ka jam smiejuos, kod jis spieļuoja garmošku. Smējēs, bet tod saprota, ka tī ir tik suleiga skaņa, kas īt nu sirds. Deļtuo ari vysi cyti Latvejā pacēle garmoškys...”

Vītejī stuosta, ka dzeivuošona ite asūt interesanta i atraktiva, vystik juobyut struodeigam. Skaidreite stuosta, ka pogostā kūpumā ir kaidi septeni pošdarbeibys kolektivi.

„Mums ir cīši daudz kolektivu, var pīsadaleit folklorys kūpā, dramatiskajā kolektivā, etnografiskajā ansamblī i vysur kur cytur. Tī, kas īt, jī vysod ari atrass laiku atīt, apdareis sovus dorbus sātā, izbraukuos iz vysim mieginojumim, dabuos, kas apdareis sātys dorbus „Baltikys” (Storptautyskais folklorys festivals BALTICA) ci Dzīšmu svātku laikā.”

Biruta stuosta par vītvuorda Semenova izceļsmi.

„... atsaceru, ka vītvuords „Semenova” rodīs nu tuo, ka ite nazkod dzeivuojs muižkungs Semjons. Aiz tuo tys nūsaukums taids rodīs, Semjonova, tod Semenova...”

Raidejumā klausitēs stuostus ari par cytim vītvuordim, kai ari sovpateigim vuordim, par pīmāru, dubrousīts, luoška, lizeika, gryusle, ūla voskonums, dzāslans, duršlaks i cytim.

Ite nalels video īskots, pylnu klausīs augšuok: