Rozentova ir cīms natuoli nu Maltys Rēzeknis nūvodā. Ite jau par gobolu radzama 18. g. s. caltuo kūka Rozentovys katuoļu bazneica. Ap tū laiku ite bejuse ari Rozentovys muiža. Koč i nu muižys niu ir palykuse tik vīta, bet aizviņ ir dzeiva Rozentovys muižys pasauļa slave par muižinīku Bogomolecu muižā īreikuotū pīnuotovu 1897. godā. Muižā gatavejuši pīnu, kriejumu, vysaidus sīrus, produkceju jau tymā laikā pasteriziejuši, deļtam varēja iļgi uzglobuot i eksportēt iz daudzom pasauļa vaļstim. Londonā 1903. godā Rozentovys pīnuotovys produkceja sajāmuse zalta medaļu. Maltys muzejā niu ir originaluos etiketis i pīna butelis ar uzrokstu „Rozentovo”.

Turpynojūt tradiceju braukt „Suprātkuos” aba iz vakariešonu, itūreiz gastejom Rēzeknis nūvoda Rozentovā, i ar vītejim ļaudim runojam par viesturi, dzeivi i volūdu. Rozentovīši nanūraun vuordim golūtnis, par pīmāru, kai Feimaņūs, Rozentovā runoj pylnim vuordim.

Vītejī rozentovīši – muokslineica-grafike i Maltys viesturis muzeja kruojuma golbuotuoja Jana Indričāne, Maltys muzeja vadeituoja Silvija Pīgožne, socialuo darbineica Iveta Novika, rūtkaļs i rūtkaļu studejis „Dzeļi” izveiduotuojs i vadeituojs Rihards Ciblis, piertnīki Nellija Kiščenko i Andris Kiščenko, kurs ir ari profesionaluo pyušamū instrumentu orkestra „Rēzekne” daleibnīks i VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” Rēzeknis nūdalis vadeituojs – sasapuļciejuši aiz bazneicys duorza, sātys lapinē pi Kiščenko saimis. Nellija Kiščenko stuosta, ka

„Bazneicys svieteiba īt caur deveņom sīnom, ka bazneicā svietej, tod nūsvietej vysus myusu gostus.”

Sovpus Silvija Pīgožne zyna stuosteit vaira par ituos puses muižinīkim. „Pasaulī īvārojami cylvāki beja tamā dzymtā. Andžejs Bogomolecs, kurs ir dzims Rozentovys muižā, beja iz jahtys puorpeļdiejs Atlantejis okeanu i jis ir Pūlejā nacionalais varūņs.”