Rozentova ir cīms natuoli nu Maltys Rēzeknis nūvodā. Ite jau pa gobolu radzama 18. gs. caltuo kūka Rozentovys katuoļu bazneica. Ap tū laiku ite bejuse ari Rozentovys muiža. Koč i nu myužys niu ir palykuse tik vīta, tok aizviņ ir dzeiva Rozentovys muižys pasauļa slave par muižnīku Bogomoļecu muižā īreikuotū pīnuotovu 1897. godā. Muižā gatavejuši pīnu, kriejumu, vysaidus sīrus, produkceju jau tymā laikā pasteriziejuši, deļ tam varēje iļgi uzglobuot i eksportēt iz daudzom pasauļa vaļstim, i Londonā 1903. godā Rozentovys pīnuotovis produkceja sajāmuse zalta medaļu. Maltys muzejā niu ir originaluos etiketis i pīna pudelis ar uzrokstu „Rozentovo”.

Turpynojūt tradiceju braukt „Suprātkuos” aba iz vakariešonu, itūreiz gastejom Rēzeknis nūvoda Rozentovā, i ar vītejim ļaudim runojam par viesturi, dzeivi i volūdu. Rozentovīši nanūraun vuordim golūtnis, par pīmāru kai Feimaņūs, Rozentovā runoj pylnim vuordim.

Vītejī rozentovīši – muokslineica–grafike i Maltys viesturis muzeja kruojuma golbuotuoja Jana Indričāne, Maltys muzeja vadeituoja Silvija Pīgožne, socialuo darbineica Iveta Novika, rūtkaļs i rūtkaļu studejis „Dzeļi” izveiduotuojs i vadeituojs Rihards Ciblis, piertnīki Nellija Kiščenko i Andris Kiščenko, kurs ir ari profesionaluo pyušamū instrumentu orkestra „Rēzekne” daleibnīks i VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” Rēzeknis nūdaļis vadeituojs – sasapuļcejuši aiz bazneicys duorza, sātys lapenē pi Kiščenko saimes. I Nellija Kiščenko stuosta, ka

„Bazneicys svieteiba īt caur deveņom sīnom, ka bazneicā svietej, tod nūsvietej vysus myusu gostus.”

Sovpus Silvija Pīgožne zyna stuosteit vaira par ituos puses muižnīkim. „Pasaulī īvārojami cylvāki beja tymā dzymtā. Andžejs Bogomoļecs, kurs ir dzims Rozentovys muižā, beja iz jahtys puorpeļdiejs Atlantejis okeānu i jis ir Pūlejā nacionalais varūņs.”