„Kolnasātys” rodūšuo komanda beja otkon nūbraukuse iz suprātkom aba vakariešonu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim īdzeivuotuojim kaidā nu Latgolys pogostu i pasaronuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom ite. Aiz tuo itūreiz aicynojam jius īpasazeit ar Leivuonu nūvodā asūšū apdzeivuotū vītu - Rūžupi, nazkodejū Rožanovu i iteinis ļaudim.
 
Sarunā pīsadola: pensionaru bīdreibys vadeituoja, rūžupīte Svetlana Griga, pensionare i nazkodejuo gūdu saimineica Terēzija Pankovska, muzykants Ēvalds Gulbinskis, Rūžupis kulturys noma vadeituoja Sanita Pinupe i folklorys kūpys „Rožupes vīri” dalinīks Ingus Paeglis.


Ēriks: Nu kurīnis ir tys Rūžupis nūsaukums? Deļkam itū vītu sauc par Rūžupi?


Ēvalds Gulbinskis: „Tys ir cīši senejs, nazkod jei beja puorkrīvuota par Rožanovu. Tod jau Uļmanlaikūs ci
kod jei tyka puorsaukta par Rūžupi. Pyrma tam beja Rožanova. Mums sāta nazkod beja kolhoza kantors i
tī beja papeiri, ta tymūs papeirūs beja raksteits Rožanova. Kuo tei Rožanova roduos, cik es asu runuojs,
nivīns naatguodoj.”


Sanita Pinupe: „Maņ redzīs, ka Leivuons latgalīšu volūdā ir atpazeistams ar tom garom pastīptom
skaņom. Tys taids muns nūvāruojums.”


Terēzija Pankovska: „Par studini. Mes tai nascejom, mes sacejom soltuo gaļa.”


Griga Svetlana: „Es ka dzeivovu pi veiramuotis , ka tikū apsaprecejom. Nūbraucom gostūs, jei soka: „Nu
padūd cirku”. Es verūs, kas tei taida cirka ir, kura vītā jū vaicuot. Es vaicoju kas tei taida ir. Veiramuote
soka: „Nu cirka, tī iz cepļa stuov.” Tei ir taida vīnkuorša trauku lupateņa.”

Ližeiga – karote.
Vidaucis, gapale – dakšiņa.
Puorneica ci čarpāks – kausiņš
Paduška, kisins – spilvens.
Jurginis, jurdžinis – dālijas.
Našturkys – kreses.


Sanita Pinupe: „Ka mes runojom par vysu Leivuona nūvodu, tod es asu nūvāruojuse, ka Rūžupe, Sutri i
Rudzāti ir taidi vyslatgaliskuokī pogosti. Sovpus Jersika, Turki i pats Leivuons tai mozuok. Vēļ Turki ir tai
puse iz pusi.”