Itymā godā mozī gruomotu skaiteituoji tiks pi gruomotenis “Burtu vuoceleite”. Tys ir rodūšs kūpdorbs.  Dzejneica Ineta Atpile-Jugane ir radejuse divrindis, bet jaunuo grafikys dizainere Īva Širiņa – zeimiejumus. “Burtu vuoceleitei” izvālāts ābecis princips. Alfabeta parādā kotrā puslopā skaiteituoji teik īpazeistynuoti ar mozuok dzierdātim latgalīšu volūdys vuordim. Vaira par itū gruomotu klausitēs Ingys Kaļvys-Miņinys sagataveitajā stuostā.

Īva Širiņa ir Rēzeknis Tehnologeju akademejis dizaina studeju programys absolvente i “Burtu vuoceleite” ir juos magistra dorbs. Tū, ka bārnim ir vajadzeiga gruomateņa, kas paleidzātu īpazeit latgalīšu alfabetu Īva saprota, kod juos meita divu godu vacumā suokuse interesētīs par burtenim.

“Kod munai meitai beja aptuveni divi godi, jei cīši suoce interesētīs par burtenim. Tai mes nūpierkom vairuokys ābeceitis i kūpā vuicejamīs burteņus. Mums cīši īsapatyka vīna gruomateņa, kur beja burteņš, vuordeņš i kluot skaneigs dzejūleits. I tai mes obejis cīši uotri tūs dzejūleišus īgaumejom. Tod es suoču dūmuot par tū, ka drupeit čudna saīt – es ar sovu meitu runoju tikai i vīneigi latgaliski, bet saīt vuiceit jai latvīšu literarū volūdu – navaru izškūrsteit ar jū gruomoteņu i parunuot tymā laikā latgaliski. Maņ roduos ideja, ka varbyut kuodreiz es varātu izveiduot kaidu gruomoteņu poša, kura byutu latgaliski i taidā formatā, kai es tū asu īsadūmuojuse. Piec aptyvai goda es īsastuoju Rēzeknis Tehnologeju akademejis dizaina magistra programā. Atguoja breids, kod mums vādzeja stuosteit, kū mes varātu taiseit diplomdorbā. Es profesorei Ainai Strodei īsaminieju, ka tei varātu byut bārnu gruomoteņa. Jei munu ideju akceptieja.”

Īva poša radeja zeimiejumus, grafiskū dizainu i gruomotys maketu. Sovpus dzejis raksteišonai piec profesoris īsacejuma tyka izraudzeita dzejneica.

“Nu suokuma pīsaduovoju es poša saraksteit – vydsškolys laikā patyka raksteit, poša ari koč kū sacerieju, bet Aina īsaceja, ka vajag vys tik vierstīs pi profesionaļa. Jei maņ īsaceja Inetu Atpili-Jugani. Pyrms jū uzrunuot, es puorskaiteju juos dzejūļu gruomotu “Mūdynuot muokuļus”. Es tū gruomotu palaseju i tei mani cīši uzrunuoja,” stuosta Īva.

Dzejneica Ineta Atpile-Jugane pīzeist ka jai pateik īsasaisteit vysaidūs rodūšus eksperimentūs, kai pīmāram, ituos gruomatenis tapšonā: “Itys ir tys variants, kod vyspyrms topa gruomotys dizains, na dzejūli, kai mes parosti autori dorom, ka sarokstom dzejūļus i tod vaicojam, kurs varēs paleidzēt ar vizualū. Itūšaļt tei beja studeņtis ideja, ka jei grybātu veiduot zeimiejumu gruomateņu taišni nu dizaina vīdūkļa. Redzīs, jei sovu dorbu ir izdarejuse cīši breineigi. Muns i korektora dorbs vēļ tikai prīškā, par tū ka tān ir juostruodoj ar tekstu vairuok kai ar dizainu.

Iz vaicuojumu, kuru nu burteņam veļteitūs divrinžu beja visgryušuok uzzeimēt, gruomotys muokslineica Īva atbiļd: “Nu suokuma satraukumu radeja tys, ka latgalīšim ir daži burteni, uz kurim nasasuoc vuordi, pīmāram, ā, ē, ķ, ģ. Maņ radeja satraukumu tys, kai es uzzeimiešu tū, kuo nimoz nava? Bet Ineta cīši veiksmeigi izdūmuoja dzejūleišus taišni šim sarežgeitajim burtenim, pīmāram: “Ā, es zynu itū jūku, kūku sauc par gumejkūku.” Nu kai tod es nauzzeimiešu gumejkūku, kas pi vacmamys tai vysod ir skaisti audzs.”

Juoizsver, ka itymā godā izīs divejis gruomotys ar dzejneicys Inetys Atpilis-Juganis dzejūlim – gon jau pīmynātuo gruomateņa bārnim “Burtu vuoceleite”, gon ari juos dzejis kruojums “Spuornu golu šolks”.

“Grybīs dūmuot, ka tei otkol byus gruomota – puorsteigums sev i tim, kas skaiteis – gon dzejūļu, gon ari vizualā ziņā. Tys maņ vysod ir cīši svareigi, lai gruomota byutu cytaižuoka ari vizualā ziņā. Gribīs koč kū taidu vīglu kai šolks, caurradzamu, nadasaduromu, taidu sajiutamu, nūjaušomu, tys, kas spuornu golūs, tys, kas šolkains”,

par sovu tūpūšū dzejis gruomotu soka Ineta Atpile-Jugane.