Uorvaļstu volūdu pietnīki latgalīšu volūdys situaceju sauc par optimisma pīmāru

Latgalīšu volūda ir vīna nu mozuok lītuotūs volūdu Eiropā, kurū saprūt i runoj naviņ aptyvai 8 % nu Latvejis sabīdreibys, diaspora Sibirī i citur pasaulī, bet par viesturiskū latvīšu volūdys paveidu – latgalīšu rokstu volūdu – interesējās ari cytu vaļstu volūdnīki i pietnīki. Jī atzeist, ka problemys, ar kū sasadur latgalīšu volūdys atteisteituoji i popularizātuoji, ir cīši leidzeigys, kaidys rysynoj ari mozuok lītuotūs volūdu aktivisti cytuos Eiropys vaļstīs. Maja suokumā Rēzeknē volūdnīki nu Pūlejis, Niderlandis, Italejis i Latvejis sasatyka storptautyskajā seminarā „Mozuok lītuotūs volūdu dokumentiešona izgleiteibys vajadzeibom”, kab pasadaleitu pīredzē i nūvāruojumūs regionalūs i mozuok lītuotūs volūdu dokumentiešonā, vuiceišonā, kai ari volūdu saglobuošonā i atdzeivynuošonā.

Ar kū latgalīšu volūda var byut saistūša puorrūbežu volūdu pietnīkim i sovu ceļu iz latgalīšu volūdu atkluoj Oduma Mickeviča universitatis Poznaņā profesore Nikole Naua: „Varbyut taišni ar tū, ka jei ir moza i taida mozuok pazeistama, unikala i cīši interesanta volūda. Vysupyrms es i ari Snorre vuicejamīs latvīšu volūdu i tikai tod atkluojom latgalīšu volūdu, caur latvīšu. Es kai volūdneica interesejūs par volūdom. Kod es atkluoju, ka latgalīšu volūdai vys tik ir cyta sistema, cyta gramatika, vyss cytaiž, koč ari cīši tyvai, tys mani aizruove.”

Organizacejis „Volūdu sāta” („Valodu māja”) izveiduotuojs i vadeituojs Snorre Karkonens Svensons, kurs kūpā ar dūmubīdrim veidoj vuiceibu leidzekli latgalīšu valūdys īsavuiceišonai, sovpus atzeist, ka jam kai norvegam Latvejis situaceja redzīs cīši interesanta deļ tam, ka sovā ziņā leidzeiga.

„Norvegejā ari ir divejis rokstu volūdys tradicejis, tuos obejis ir norvegu volūdys, bet ar divejom rokstu tradicejom, taipoš kai Latvejā ir latgalīšu rokstu volūda i latvīšu literaro volūda. Mani aizruove taišni itys saleidzynuojums, ka ir tik daudzi kuo kūpeiga i ir ari zynomys atškireibys – deļkuo ir tuos atškireibys, deļkuo latgalīšu rokstu volūdai nav leidzeiga statusa kai obejom rokstu tradicejom Norvegejā.”

Snorre Karkonens Svensons ari skaidroj, ka skandinavi kotrys runoj sovā volūdā i saprūt vīns ūtra.

„Tei ari ir vīna taida leidzeiga atskireiba storp volūdys situaceju Skandinavejā i Latvejā. Skandinavejā cyts ar cytu runoj sovā izlūksnē, voi ari, ka zvīdrys i norvegs sovā storpā runoj, tod vīns runoj zvīdriski, bet ūtrys norvegiski, varbyut drupeit pīsalāgoj.

Latvejā pat latgalīšu volūdys aktivisti ar cytim, kam latgalīšu volūda nav dzymtuo volūda, runoj vys tik latvīšu literarajā volūdā. Koč ari atškireiba nav tik miļzeiga, kab navarātu saprast, ka grybātu.”

Sovpus Oduma Mickeviča universitatis Poznaņā profesoram, sociolingvistam Tomašam Viherkevičam interesej taišni tuos mozuok lītuotuos volūdys, kas ir tyvys vaļstu oficialajom volūdom, kaida ir ari latgalīšu rokstu volūda Latvejā.

„Pyrmū reizi es iz Latgolu atbrauču 2002. godā i saprotu, ka es ite cīši labi jiutūs. Saprotu, ka es ite varātu ar daudzi kū paleidzēt i īguļdeit sovu dorbu kai latgalīšu volūdys, tai pošys latgalīšu kūpīnys lobā. Taids pagrīzīņa punkts maņ beja 2004. gods, kod kūpā ar Rēzeknis Tehnologeju akademejis, tūlaik Rēzeknis Augstškolys, kolegim organiziejom pyrmū konferenci par regionalajom volūdom. Taipoš tys beja pagrīzīņa punkts munā akademiskajā karjerā, jo ite es satyku profesori Nikolu Nauu. Pasasokūt Latgolai, mes asam kolegi i kūpeigi dorim dorbus. Es turpynuoju veikt pietejumus, braukt iz Latgolu i sasadorbuot ar iteinis kolegim.”

Latgalīšu volūdys aktivistei, kusteibys “Volūda” puorstuovei i vīnai nu seminara organizātuoju Vinetai Vilcānei nareši ir bejs juodzierd vaicuojums, deļkam cytu vaļstu pietnīkus interesej latvīšu voi latgalīšū volūda. Jei izsver, ka volūdys mozuma sajiuta ir senejs komplekss, nu kura vīnkuorši ir juoteik vaļā.

„Deļkam mums par sevi taids mozvierteibys komplekss, ka mes navarātum īintresēt pietnīkus nu Eiropys voi Amerykys? Deļkam latgalīšu volūdai juobyut saistūšai tikai tim, kam ite ir saknis? Es dūmoju, ka mums kai kūpīnai juoteik puori itam kompleksam, kas īspiejams īt vēļ nu padūmu laiku. Asūt itamā storptautyskaja vidē i sasadorbojūt ar pietnīkim, es radzu, ka cylvākus arviņ interesej myusu volūda…

Sevkura volūda ir vierteiba, naatkareigi nu tuo, voi tamā runoj miļjoni, voi viņ pīci cylvāki. Tei ir myusu attīksme pret volūdu.”

Vysi volūdu pietnīki ir fascināti par volūdu daudzveideibu i redz tū kai lelu vierteibu kai kūpīnai tai sabīdreibai kūpumā.

„Mes struodojam pi tuo, kab atbaļsteitu vuojuokuos volūdys.

Latgola ir optimisma pīmārs, kas paruoda, ka situaceja var uzalobuot i tei var palikt daudzi lobuoka nakai beja pyrma kaida laika,”

skaidroj profesors Tomašs Viherkevičs.

Ar mierki īdvasmuot cylvākus lītuot volūdu, ceineitīs par tū i īinteresēt latgalīšu volūdā cytus latvīšus, „Volūdu sāta” kūpā ar latgalīšu kulturys kusteibu „Volūda” itūšalt veidoj digitalu izstuodi, kas byus veļteita latgalīšu i jaunnorvegu volūdys saleidzynuojumam.

„Īdviesmei iz leluokim sapynim. Nav jau tai, ka jaunnorvegu volūdai  vyss ir bejs gludai i skaistai, tī ari ir bejuši cylvāki, kuri taipat kai latgalīšu kulturys kusteibys „Volūda” ļauds ir ceinejušīs par volūdu i aktivi darejusi, kab byutu ari politiski lāmumi ar mierki nūdrūsynuot tū, ka volūda ir školuos i tyktu izdūti vuiceibu materiāli. Digitaluo izstuode byus daīmama skārsteiklā, taipat byus ari mozuoka, fiziski ceļojūša izstuode,” stuosta idejis autors Snorre Karkonens Svensons.

Ari Vineta Vilcāne uzskota, ka latgalīšu kūpīnai byutu svareigi redzēt cytu vaļstu pīredzi, kas dūtu apziņu, ka latgalīši ar sovom problemom nav vīni pasaulī.

„Es ari leidz koč kaidam zynomam vacumam  apzynuoti nasainteresēju par tū, kas ar volūdom nūteik cytuos vaļstīs. I maņ ruodejuos, ka mes te taidi vīni nabadzini, kuru volūdai ir koč kaids eipašs statuss i mes nasaprūtam – varim ci navarim tū volūdu lītuot. Tei cytu vaļstu pīredze dūd apziņu, ka eistineibā mes kai kūpīna varim cīši daudz. I mes cīši, cīši daudzi ari asam izdarejuši.

Mums ir daudzi lobuoka situaceja nakai daudzom cytom kūpīnom tepat Eiropā. Es pat saceitu, ka mums ir dīzgon lels runuotuoju skaits.

Itymā pošā seminarā mums ir puorstuovi nu Italejis dīnavydu, kur jī struodoj ar griko i greko volūdu, i tī jau iz vīnys rūkys pierstu var saskaitiet cylvākus, kuri tamā volūdā runoj. Tim runuotuojim jau ir 70 puori godu, jī ir pādejī, kurim itei volūda ir dzymtuo volūda. Jī aizīs myužeibā i tod kai dzymtuo tei volūda vysa dreižuok vaira nabyus nivīnam, viņ tiks muoksleigi uzturāta ar entuziastu paleidzeibu. Kod redzim taidus pīmārus, tod saprūtam, ka mums juodzīd aiz prīcys, cik mums tei situaceja ir loba.”

Vineta Vilcāne ari uzskota, ka koč ari latgalīšu volūda itūšaļt, saleidzynojūt ar cytom volūdom, ir cīši lobā situacejā, niu ir svareigi nūturēt sasnāgtū leimini, kab varātu īt iz prīšku, i leidz ar paaudžu maiņu situaceja napaliktu slyktuoka. Jei taipoš kai volūdu pietnīki nu cytu vaļstu uzskota, ka volūdys atteisteibys process nav atraunams nu politikys.

„Tū pošu mes niu redzim attīceibā iz latgalīšu volūda, ka niu pasaruoda interese ari nu vaļsts instituceju pusis, nu deputatu pusis. Cyts vaicuojums, cik jim tys patīsi interesej, cik vīnā breidī tys ir izdeveigs. Tī procesi ir saisteiti i nav vīns nu ūtra atraunami. Tys atsatīc iz sevkuru volūdu. Volūdys vaicuojums ir ari politikys vaicuojums.”

„Nui, taišni tod, kod ir stypra demokrateja i kod vaļsts ir atvārta daudzveideibai, kad sabīdreiba ir īkļaunūša, tod ari volūdys tī lobuok dzeivoj. Volūdom napīteik tikai ar entuziastim, kuri par tom ceinejās… Latgalīšu volūda ir vysys Latvejis kulturys montuojums i duorgums,”

soka ari Snorre Karkonens Svensons