Itūreiz iz sarunu asam aicynuojuši Bolvu Centraluos bibliotekys vadeituoju, Bolvu nūvoda dūmis deputati i cylvāku, kuram Vaļsts kulturkapitala fonds pārnejuo goda golā daškeira myuža stipendeju – Rutu Cibuli. Ruta iz davuse naatsveramu īguļdejumu Zīmeļlatgolys namaterialuos kulturys apzynuošonā, populariziešonā i saglobuošonā. Par itū i ari vysa kū cytu interesantu klausīs sarunā.

„Vysu sovu īprīškejū apzynuotū dzeivi es asu darejuse ari tū, lai Zīmeļlatgolys izcyluos teiciejis i cyta veida tradicionaluos kulturys kūpieji tyktu vierzeiti Vaļsts kulturkapitala fonda myuža stipendejom.  Mes vysod asam labi atbaļsteiti i tī īsacejumi ir bejusi konkureitspiejeigi.”

Ruta pīzeist, ka pat iz vyssmoguokom lītom i nūtikšonom vysod juorauga pasavērt mīreigi i vīglai.

„Nav jāgys pīīt lītom smogi. Maņ pateikt i cylvāki, kuri ir humora pylni, kuri prūt pasasmīt par cytim, pasasmīt par sevi. Nu kas var byut lobuoks par tū, kai nu sirds par kuodu pasazūbuot, tuo forsi, tuo nu sirds. I vēļ ari saprast, ka tys cylvāks var tev spieļuot preteimā, īkūst preteimā. Teicīņu saspiele, tuodu precizu vāruojumu saspiele. Tei maņ vysod ir patykuse. Tys varbyut ir īmeslis, ka es daudzim cylvākim pateiku i tikpat daudzim cylvākim es ari napateiku. Vīnaldzeigūs nav.”

Ruta stuosta par tū, kai jai rodusēs interese par namaterialū kulturu Zīmeļlatgolā.

„Ite maņ juopasasoka munim draugim i ari tovim školuotuojim Andai Beitānei i Mārtiņam Boiko. Es nikod naasu beidusēs nu tūs cylvāku, kuri ir par mani gudruoki i stypruoki, jī mani vysod ir fasciniejuši. Nivīns jau maņ nalyka volkuotīs leidza folklorys zynuotnīkim i pietnīkim, stuņdem klauseitīs, kai jī aizdūd vīnus i tūs pošus vaicuojumus. Kuo babys leidzeigi atbiļd. Taišni itymā procesā tu koč kū suoc saprast, jo tev kuods cylvāks nu molys salīk tū biļdi pavysam cytaiž. I tu radzi, ka tei puzlis daleņa, kas ir tova, ka tei ir kruošņa daļa, ka tei ir bezgaleigi kruošņa i tī ir i ir kū dareit. Nui, es asu tam veļtejuse daudzi laika i maņ tys ir ari cīši patics. Ka vēļ runuot par tuodom gareigom lītom, kas saistuos ar gareigū kuturu, tod myužeiba nūguojušais pravests Alberts Budže, tyma skaitā Latgalīšū kulturys goda bolvys „Boņuks” myuža bolvys sajiemiejs, jis varbyut pat agruok nakai cyti paruodeja tuos vierteibys par saļmem, par maja dzīduojumim. Nasaverūt iz tū, ka es beju rajona kulkturys nūdalis vadeituoja, pravests Budže kotrai babai nūpraseja, voi Ruta Cibule zyna, ka jius ite dzīžat pi krysta. Jam beja svareigi, kab tei vysa informaceja atītu ari leidz manim, lai es ar tū reikojūs.”

Pārneja godā Bolvu nūvodā pīdzeivuots viesturisks nūtykums – pyrmū reizi Latvejis viesturē pastateita vaļsts leiminī saskaņuota nūvoda ceļazeime, kurā sūpluok uzrokstam latvīšu literarajā volūdā “Balvu novads” var puorskaiteit nūvoda nūsaukumu ari latgalīšu rokstu volūdā “Bolvu nūvods”. Vītejī, prūtams, tū viertej navīnnūzeimeigi.

„Duorgī, tei ir taida emocionaluo inteligence. Patīseibā, cik tod Bolvūs ir tūs taidu eistūs balvinīšu? Tuodu dzikūs čyuļu? Nu vysi tok ir nu lauku tepat saguojušs. Nu, ka tī puora cylvāki ceļ karu, daži pasavalk leidza, vēļ daži organizej tū vysu. Mes īpauzejam, nūgaidom, lai tuos pyrmuos putys puorīt i tod varbyut var ari suokt normaluoku volūdu, normaluoku skaidruojumu.

Dusmēs nikuo navajag dareit i dusmem navajag atbiļdēt ar dusmem

... Maņ nikod nav bejs kauns paust sovu vīdūkli i es jū paužu. Es jiutūs švakai tod, ka ir koc kaidi īmesli, par kū es navaru runuot atkluotai. Goduos… Ka es jauneibā sovu vīdūkli izsacieju kategoriskuok, varbyut pat skaļuokā bolsā. Godim eimūt, es asu īsavuicejuse, jo kategoriskuoka es asu, jo maiguoka ir muna izteiksmis forma. Nu, tod ir gryušuok tevi salauzt.

Vajag sasagataveit, dabuot tū styprumu sevī, lai tys, kū tu soki, byutu eiss. Es vysod asu sacejuse, kam ir kū runuot, tys uotri pasoka.”

Ruta izsver, ka kaba saprostu, kas eistyn ir svareigi i kas nav, ir suokumā juodaboj mīrs. Viņ nu mīra stadejis var ar vāsu pruotu pasavērt iz vysu nūteikušū. Apsastuot ir cīši svareigi.

„Ka tu esi pats iz seve sajuts, ka tu navari paviļkt i puordūmuojs deļ kam. Deļ kam es nauzatycu tim cytim cylvākim? Del kam maņ redzīs, ka es vysu padareišu lobuok? Del kam es dūmoju, ka es vīna padareišu? Deļ kam es dūmoju, ak es vīna pareizi izdūmuošu…? Jī koč kuodā veida sajiut ari aizvainuojumu, jo ka tu vīns dori i tev redzīs, ka vysim tys ir juoradz, ka vysim ir juosaprūt, kū tu dori. Tu vari bubynuot zam daguna, cik tu gribi vīns pats.

Ka tu naveidoj sev apliek dūmubīdru grupu i naīsaisti jūs, naaizraun, nikuo nabyus. Patīsebā es jau daudzus godus sovu miseju sajiutu tymā, ka na tik daudzi pošai vysu dareit, bet savest kulā cylvākus, par kurim maņ redzīs, ka jim ir juosasateik.”

Taipat Ruta atkluoj, ka dorbs ar tradicionalū kulturu jai ļaun dabuot spāku, kaba ītu otkon iz prīšku.

„Es navarātu saceit, ka bibliotekys direktoris omots ir šausmeigi aizraunūšs. Kolektivs ir lels, papeiru daudzi. Drusku rozpliet spuornus i verīs, tī jau vysi reikuojumi naizpiļdeiti, tī tys nav pīraksteits, tys nav pabreidynuots, tys nav paslaveits. Es izbraucu iz tū sovu pīrūbežu, es daboju puora dīnys tū atelpu i maņ otkon ir spāks… Lauku vidē cylvāks navar atsaļaut geideit, kod te kuods atīs mani izklaidēt. Voi nu tu pats esi koč kaidā darbeibā, nūtykumā, nūtykuma radeišonā, voi nu tu siedi i gaidi. Vari siedēt, pukstēt, geideit i pat napamaneit, kū tī cyti dora.”

Kas ir tys, kas Latgolā byutu juodora cytaiž?

„Tys, kū es niu nu sovys babys pozicejis radzu, es vysur grybu laist jaunūs pa prīšku i maņ tys pateik. Vajag jim uzaticēt i vajag jim ļaut dareit. Vāga merkavuot saprast, kas ir tys, kū mes, muna paaudze vaira nasaprūtam… Es asu par tū, lai mes nasiežom sovuos vītuos cikom jau smiļkts bierst nu čūksta.”