Vejūļneica, etnomuzykologe i Latvejā vīneiguos vydsškolys leimiņa tradicionaluos muzykys programys vadeituoja J. Ivanova myzykys vydsškolā Rēzeknē – Liene Brence. Liene īt nu muzykaluos Igauņu saimis, kurai tradicionaluo muzyka ir pošsaprūtama kasdīnys daļa nu jau vairuokuos paaudzēs.

Tei tradiceja maņ ir cīši svareiga i svareigi, lai Latvejā tei byutu, nūsastabilizātu, i tod es ari suoku dūmuot, kū es varu dareit, lai tys nūtyktu. Cylvāki, kas spieļoj tradicionalū muzyku, vysod jau bierneibā ir koč kaidā veidā ar tū bejuši saisteiti. Myusdīnuos tradicionalū muzyku spieļoj tī, kam ir jau koč kaids pamats, puorlīceiba, ka jis gryb pasnēgt tū muzyku caur cytu veidu, lai saprūt ari jaunuo paaudze.

Bīdreiba „Skaņumāja” paguojušuo goda golā, eistynojūt sadarbeibys projektu ar Lītovys i Igaunejis kolegiim, izdavuse e-apvuiceibys gruomotys vysaidu tradicionalūs instrumentu apvuiceibai. Sovu rūku tī dalykuse ari Liene.

Tī, kurī nav vuicejušīs muzyku, spieļuojuši, var skateitīs i klauseitīs vairuokys reizis i spieļuot leidza. Gruomotys ir daīmamys muzikanti.lv – vijūle, mandolina, cymbala, Ieviņa ermonika, pēterburgene, ceitarkūkle. Kūpā sešys.

 

Nalels video īskots sarunā:

 

Lieni prīcej fakts, ka daudzi tradicionaluos muzykys instrumenti ir īkļauti namaterialajā kulturys montuojumā, pīvadumam, Ieviņa garmane, kas rakstureiga Vidzemei, Pīterburgys garmane, kas rakstureiga Latgolai, ceitarkūkle i cyti.

Cylvākam, kurs gryb spieļuot tradicionalū muzyku, juobyut lelam entuziastam. Ja tu, spieļojūt tautys muzyku, naesi iz skotuvis breivs, tod auditoreja vīnkuorši nasaklauseis tū vysu. Breiveiba i improvizacejis kluotbyutne ir tys, iz kū juoīt. Vysi tī vacī īroksti, kod muzykanti spieļoj ermonikys, bubynu, ka jī ir patīsi sovā izpausmē, tod tī taidi uguni īt vaļā, ka prīks vērtīs. Pajem leidza ar sovu energeju.

Liene dūmoj, ka lobam muzykantam vysupyrma juobyut personeibai.

Taipoš jam juobyut apveļteitam ar lobu dzierdi, juobyut lobai dzierdei, lai cik tys dīvainai skanātu, taipoš, cīši svareiga ir ari komunikaceja ar cytim, lai tu energiski vari sajust ūtru, jo na vysod ar vuordim vysu var pasceit.

J. Ivanova muzykys vydsškola Rēzeknē ir vīneiguo Latvejā i vīna nu diveju vītu Baltejā, kur vydsškolys vacumā ir vareiba vuiceitīs tradicionalūs muzykys instrumentu programā.

Saista ari tys, ka tūs instrumentus, kurus spieļoj itymā nūdaļā, var spieļuot dažaidi. Tei ir rekonstrukceja, tys nūzeimoj, ka tu spieļoj leidzeigi kai vacī muzykanti spieļoj, ar izpratni, kai spieļoj jau aranžētu muzykys materialu, i kas ir tys, kas teik pīlikts kluot, lai tys vyss izaklausa ari myusdīneigi.

*****

Ausmys Spruktis sižetā klausitēs par Latvejā piec vaira nikai 80 godu puortraukuma atkluotū jaunū lynu škirni – “Viļāni”. Kab dazynuotu vaira, jei beja nūbraukuse da Viļānu pi vīnys nu treju ituos lynu škirnis autoru, lauksaimisteibys zynuotņu doktoris i Latgolys lauksaimisteibys zynuotņu centra vadeituojis – Venerandys Stramkalis.

 

*****

Vuordineicā itūreiz Ilze Sperga i Arņs Slobožanins stuosteis par abādom, kas Latgolā viesturiski vysod bejuse kai sovstarpejuos izpaleidzeibys poruodi sābru vydā. Varēsit dazynuot voi vuords “abāda” vaira saistoms ar “apbest”, “apbedeit” voi “bāda”, “apbāduot”. Taipoš drupeit par diešonu, kam nav nikaidys saisteibys ar lauztu intonaceju diejūšom vystom.