Rubrikā "Viesture latgalīša acim" viesturis doktorants Arņs Slobožanins stuosteis par Ludzys kopūs apglobuotū Lelbritanejis Monarhu dinastejis piecnuocieju Stuartu.


„Stuartu piecnuocieja atdusys vīta Ludzys kopūs” – taida publikaceja ir atrūnama 1937. goda izdavumā „Latgolys viestness”.  Roksta teksts ir itaids: „ Ludzys evangeliski ļutariskuos draudzis kopsātā apglobuots vīns nu Anglejis bejušuo karaliskuo Stuartu noma piecnuocieju Rūdolfs Aleksandrs fon Struarts. Nalaikis dzimts 1856. godā i mirs 1908. goda 23. martā. Izaudzs Līpuojā, studiejs Tērbatā i sovā laika bejs Ludzys aprinča prīšknīks.  Dzeivuojs vīnkuoršai i ar latvīsim sasarunuojs latviski. Jam iz kopa izcalts gleits malna granita pīmineklis.”

Stuarti beja nu Skotejis aristokratu cālusēs dzymta, kas vaļdeja Lelbritanejā 17. i 18. godu symtā. Vaira nakai symta godu. Itymā laikā Anglejā rysynuojās piļsūņu kars i daudzi cyti politiski konflikti. Kaba izbāgtu nu vuojuošonys, daudzi Stuarti pameta Britu solys, tūs vydā Aleksandra fon Stuarta seņči, kuri apsameta niulinejā Latvejis teretorejā.


Stuosts par Stuartu dzymtys piecnuociejim Ludzā vēļreiz pīruoda tū, ka pasauļa i Latgolys viesture ir cīši savīnuotys sovā storpā. Ir zinis, ka Stuarts beja sarakstejs poemu par Ludzu vuocu volūdā, bet nav īspiejs publicēt.