Vīns nu katuoļticeibys simbolu Latgolys ainovā, kur religiskais sasavej ar tradicionalū ir uora krysti aba krucifiksi, kas ite sastūpomi jau nu 19. godu symta ūtruos pusis. Itūreiz ar Bolvu nūvoda Centraluos bibliotekys vadeituoju Rutu Cibuli, pravestu Guntaru Skutelu i muokslinīku, kūktielnīku Juoni Igoveņu runuosim gon par pošim krystim tūlaik i niu, tūs izgataveišonys, pastateišonys i uztureišonys sovpateibom, gon ari maja dzīduojumim i cylvāku attīksmi pret itū sakralū vierteibu.

Pravests Guntars Skutels pīzeist, ka krucifiksi, tei ir svāta vīta, pi tuo cytvīt Latvejā i ari pasaulī moz sastūpoma. „Deļ mums tei ir taida unikala tradiceja, tys ir 18./19. gs. apmāram, kod šei tradiceja dzymst Latgolā. Un, ja verās Eiropys kontekstā, tod muna pīredze ruoda, ka tei ir taida unikala. Es asu prīceigs, ka nazkod baba mani jēme leidza i tei ir kai taida naatjemama sastuovdaļa munai goreigajai dzeivei.”

Bolvu nūvoda Centraluos bibliotekys vadeituoja Ruta Cibule, kura ir pietejuse krucifiksus aba uora krystus Zīmeļlatgolā, pīzeist, ka Latvejā tūs varūt redzēt ari pi suitu, sovpus cytvīt pasaulī atseviškūs Pūlejis i Leitovys apgobolūs.

„Sovā laikā tam ir bejuse ari taida protesta nūzeime, jo bazneicys beja tuoli i vaļdinīki myusu zemē beja vysaidi i navysod jī ļuove zemnīkam it iz bazneicu taidā veidā, kai jis gribēja, i tod itī cīmu krysti beja vīna nu vītu, kur pagluobt sovu dvēseli.”

Ruta zyna stuosteit, ka Latgolā itūšaļt ir vairuoki cīmi, kur vaira nav nivīna dzeivuotuoja, sovpus cīmu krysti stuov i teik gūdam apkūpti, vysmoz reizi godā ari apdzīduoti. Jei atkluoj, ka deļ seve krystu tradicejis skaistumu i nūzeimi jei atkluojuse pyrma 30 godu. „Koč kai tei informaceja ir vīnkuorši pi mani guojuse, guojuse i guojuse, i 2008., 2009. godā, kod es vēļ beju kulturis nūdalis vadeituoja rajonā, es apbraukuoju vysus pogostus rajonā i tymā laika es sameklieju i veicu fotodokumentaceju 111 krucifiksim. Nu kotra pogosta maņ palyka šis te saroksts ar pīzeimem nu tuo, kaidā jis ir stuovūklī , kur atrūnam, i cylvāki, kas maņ itū paleidzēja. Paguoja desmit godu i es dūmuoju, kai tod tī muni meili objekti dzeivoj. Es pīrakstieju projektu i Vaļsts kulturkapitala fonds maņ īdeve rodūšū stipendeju i itūgod vysu maja mienesi es otkol apbraukovu vysus krucifiksus ar cīši dziļu iņteresi. Nazyn aiz kam, maņ ruodejuos, ka dinamikai juobyut iz slyktū pusi, bet cik lels beja muns puorsteigums, kod es kotru dīnu atrodu koč kū taidu, kur cylvāka dvēselis skaistuma prīškā tu vīnkuorši samulsti. Pyrmais, kū varu saceit, ka krucifiksi ir guojuši vairumā, ka runojam skaitliski, tod tūs ir 117. Respektivi, plus ostoni.”