„Latgalīšu volūdai vys vēļ ir cīši daudzi naatsaceitu vaicuojumu.”

Vaļsts svātku izskaņā gribim parunuot par vīnu sevkurys vaļsts ci tautys boguoteibu i lapnumu – par volūdu. Itūreiz pi mums gostūs volūdneica i korektore Māra Mortuzāne-Muravska. Pamatā Māra kasdīnā dorbojās tulkuošonys sferā, kai ari struodoj ar latgaliskajim tekstim i ari vuica latgalīšu rokstu volūdu bīdreibā „Valodu māja”. Runuosim par latgalīšu rokstu volūdu šudiņ, tuos kūpšonu i ilgstpieju iz prīšku.

„Mums vys vēļ ir dzeivs tys „muna baba itai narunuoja, muns dzeds runoj pareizuok voi pi mums itai nasaceja”. Tei problema ir taida, deļtuo ka latgalīšu volūdā atskireibā nu latvīšu literaruos volūdys, taišni raksteiba nateik vuiceita… Ir juosuoc ar izgleiteibys sistemu. Tik juosuoc ni taidā leiminī, ka mes niu izreiz skrīsim i vuiceisim latgalīšu rokstu volūdu bārnim, jo kū var īvuiceit školuotuojs, kurais pats naprūt raksteit latgaliski. Es dūmoju, ka juosuoc ar koč kaidim materialim školuotuojim.”

Māra pīzeist, ka sovuos sajiutuos par latgalīšu volūdys nuokameibu jei vys tik šyupojās storp apziņu, ka latgaliski niu ir vysa kuo gona, daudzi i vyss nūteik, leidz atkluosmei, ka šaļtim datryukst dziļuma i pagaisynojam sovys volūdys sovpateibys.

„Varbyut vys tik latgalīšu volūda, latvīšu literaruos volūdys ītekmē zaudej sovu latgaliskumu dīzgon daudzi kur. Nateik izmontuoti taidi normali latgaliski vuordi, par pīmāru, vysod, apleik, ka cylvāki soka – vīnmār, apkurot.

Voi tei ir taida normala latgalīšu volūda, voi tei ir latvīšu literaruo volūda, kas puorlykta latgalīšu fonetiskajā sistemā.

Deļtuo maņ ir šaļtim žāļ, ka es drieržu, kod cylvāks itai runoj latgaliski, tuos skaņu atbiļsmis ir, bet vuordi vaira nav latgaliski.”