Šūvokor literate Ilze Sperga mums stuosta par vīnu vuordu, kū bejuse aizmiersuse i najauši atguoduojuse – raitu.

Skaiteju portalā latgaleslaiks.lv Valentina Lukaševiča rokstu par Prezmys viesturi, tei ir apdzeivuota vīta Rēzeknis nūvoda Sylmolys pogostā. Puorskaiteju citatu nu avīzis „Drywa”: „1909. goda 7 majâ te baznicas škyunî beja pyrmu reizi sataisits latwysks wokors. Tyka nùspeletas 3 komedijas: „Odums un Iwa”, „Padeji diwi rubli” un „Paša audzynots”. Rezeknes kors nùdzidoja tautas dzismes.” (Dr 27.05.1909.)

Izaruod, tys ir Rēzeknis Katuoļu lobdareibys bīdreibys akteru puļceņš i kors, kas „naapsamīrynoj ar izruožu izvadumu Rēzeknē vīn, bet apmeklej ari dzeivuokūs lauku centrus gondreiž vysā Rēzeknes apriņkī, taidā kortā zynomā mārā puorsavārsdams par pyrmū Latgolas ceļojušū teātri. Tai, laikā nu 1908. g. leidz 1910. g. šys ceļojušais teatris kūpā ar kori apmeklēja vīnu voi vairuokas reizes, pīmāram, Viļānus, Mežvydus, Prezmu, Dricānus, Gaigalovu, Bieržgali un c. vītas.” Tai literaturviesturnīks Meikuls Apeļs rokstā „Pyrmuos teatra izruodes Latgolā” žurnalā „Zīdūnis” (Zīd 01.10.1938.).

„Kad kors zam k. Runika wadibas aizdzidoja „Cik mìla esi tèwija” un „Latgalinia dìwzemite”, daudzi kuras nu skaistom prezmìtem sóka slaucit osoras. [..] Izródes laikâ ti, kam škyunì tryuka wìtas, kope uz škyunia sejom un ti sedeja raitu leidz pašam golam.” (Dr 27.05.1909.)

Ir taidys reizis, kod vīns vuords nūraun kai zveinis nu ocu, nūraun skustu i esi vīns pret vīns ar laiku i myužeibu. Taids spāks ir volūdai. Aiznas paguotnē kai babys captūs blīņu voi abāda kuopustu smuords, kod ej pa īlu, atīt nu kaida svešinīku attaiseita kuknis lūga pieški apjem nazkas pazeistams i vaira naesi ite, a tī bierneibā.

„Raitu, raitu!” baba smejās, kod raugu izkuopt iz sova sorkonuo plastmasa zyrga ar skrytuleišim.
„Raitu, raitu!” babys muosa Ane salīk kuoju par kuoju i iz viersejuos leigoj mani kai iz zyrga.

Kas tod ir itys „raitu”?
Mes vysi zynim taidus vuordu, kai „raits”, „raiti” – „raits sūļs”, „raita volūda”, „raiti īt”, „vyss raiti vadās”. Ir pat personvuords „Raitis”. Vuorda „raits” ciļmi latvīšu volūdā etimologs Konstantins Karuļs meklej indoeiropīšu ciļmis saknē, kas nūzeimoj „grīzt, līkt”, „taids, kas grīžās, apsalīc”, tuoļuok jau „veikls, ātrs”, ar nūzeimis puornasums – sirdeigs, uotra rakstura.

Sēdēt „raitu” ir tys pats sēdēt „juošus”, „juoteniski'”. Varbyut nu nūzeimis puornasuma, ka ar zyrgu juoj to mudri, raiti. Varbyut nu tuo, ka kuojis obejuos pusēs zyrgam, sejai, bolkai, a bārnam – vacuokuo kuojai. Raitu, raitu!

Pasavieru vacajā periodikā.
Avīze „Dzeive” roksta: „… steidzēs kuojom, braukšus voi raitu juojūt uz zyrgim ..” (Dz 01.03.1967.), „Uzkuope raitu uz zyrga i otkon tusdams pa ceļu.” (Dz 01.09.1961.)
A „Katōļu Dzeivē” 1936. godā publiceita latgalīšu rakstneicys Naaizmierstulis puorsoka „Breinumi meža azarā” i jei suocās itai: „Tys beja sen, ļūti seņ, vacajūs puosoku laikus, kod vysaidom rogonom un būrim kuojas nabeja sasītas. Taisneibu sokūt, tuos kuojas rogonom na dīzcik beja vajadzeigas. Raitu uz požoga voi gruča pīstā jūs varēja vysus kolnus un lejas apskrīt, zivs uodā īsatynušas, varēja azaru dziļumūs dzeivot.” (KDz 01.08.1936.)

Kas ir požogs i gruča pīsta? Požogs ir zoru slūta, munā sātā tai sauc jau nu slauceišonys aplauzeitu slūtu, tys ir rogonu atributs laikam vysā pasaulī. A gruce? Nūjaušu, bet nazynu. Juovaicoj!

Ite paleigā īt gruomotnīka i publicista vuorkavīša Ontuona Dzeņa, saukta ari par Latgolys Miseņu, kulturviesturiski vierteigī memuari „Muna dzeive”, kurā kai enciklopedejā var atrast laikam vysu par dzeivi nīka symtu godu atpakaļ. Jis roksta: „Gruci (pancaku voi grūbas) gryude pīstā. Vajadzeigū daudzumu mīžu ībēre pīstā, drusku īlēja iudiņa, lai byutu myklums, un syta nu viersa ar speciali iztaiseitu kūka golu, koleidz mīžu gryudim atsalaupeja čaula. Tod gryudus nīkova muļdeņā un nīkojūt čaulas izpyute nu gryudim.” (Dz 01.01.1971.)

Kas ir „pancaks”? Tys ir apvydvuords, ari „pančags”, a nūzeime tei poša – „grūbys”. Kas ir „nīkuot”, „nīkova”? Nazynu. Otkon juomeklej! Voi varbyut tu zyni?
Volūda ir kai bezgaleigs teirums voi mežs – kū dziļuok ej, tū vaira breinumu.