Vuordineica – reņdētīs

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „reņdētīs”.

Jezupa Maculeviča gruomotā „Pavuiceišona un vysaidi sposobi deļ zemnīku latvīšu” (1850) ir citats: „Dzymdynuotuojus cīnejit, viersnīkus klausejit, labi reņdejitēs sātā!”

Kas itymā gadīnī ir reņdētīs sātā?

Reņdētīs – tys ir kuorteiba, paklauseiba, reņdejitēs sātā – esi kuorteigs, esi paklauseigs, pareizi i labi saiminīkuot. Sakuortuot, savest kuorteibā, kab sātā byutu kuorteiba.

Kas maņ sātā varātu byut vysunakuorteiguokais, kū vajadzātu sareņdēt? Tys varātu byut rokstomgolds – sareņdej sovu goldu!

Sareņdēt varātu lykumdūšonu, sovu dzeivi, sovu ustobu.

Sareņdēt tys varātu byut anologs vuordam „sakuortuot”, puorfrazejūt Konfuceja saceitū, kai vajag dzeivuot: „Nu suokuma tev vajag sareņdēt sovys dūmys, kod tu sareņdēsi sovys dūmys, tod tev sasareņdēs tova volūda, kod tu sareņdēsi sovu volūdu, sasareņdēs tova dzeive, a kod tu sareņdēsi sovu dzeivi, tu vari dūmuot, kai reņdēt cytus.”