Rubrikā „Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovksa itūreiz stuosteis par vysaidu sieņu latgaliskajim nūsaukumim. Kai nikai mums, latvīšim, latgalīšim, sieņuošona ir vīna nu vosorys ūtruos dalis meiluokūs nūdarbu.

Par  „luocinem” i „kuņdzenim” mes saucam „apšubaku”, par vuškinem – „kozu samtabaku”,  par „makavi-kim” i „kozlikim” – prīžu svīstabaku, par viļneišim – rudmīsis, a gailineitis – par žydauceņom i tt. Deļkuo gailinem ir īdūts taids vuords? Jau 17. godu symta vydā Latgolā dzeivuoja daudz ebreju i latgalīši labi zynuoja, ka jī naād cytu sieņu kai tikai gailinis, a īmeslis vīnkuoršs, deļtuo ka jimuos nav tuorpu. Niu zynuotnīki ir nūskaidruojuši, ka, napuorsnīdzūt 60 gradu temperaturu, sakaļteitā gailiņu sieņu puļverī tei prettuorpu vīla sagloboj sovu īdarbeibu i itūs sieņu puļveri var izmontuot, kab atsabreivuotu nu nalyugtūs gostu myusu organismūs bez kimiskūs preparatu paleidzeibys. Leidzeigi ir ar naseņ izdareitū pietejumu par „kālim” voi latgaliski sauktim „grīzinim”. Ir nūskaidruots, ka itys duorzuojs pasorgoj cylvāku nu puormiereigys tīksmis piec soldonumu. Izīt, ka na veļti munā bierneibā dzeds ar mozū nazeiti smolkuos skaideņuos deļ mane skabēja „grīzini” i tod tys ruodejuos koč kas cīši gords. Izīt tai, ka tauta, kura ir tyva Muotei dobai i tū labi pazeist, daudzys lītys dora piec sajiutu, intuicejis i vysai bīži truopej taišni desmitnīkā, bet, nu dobys atsatuolynojūt, – tū gudreibys duovonu izgaisynoj.

A niu par kaidu Adventa laika pasuokumu tymūs tuolajūs myusu seņču laikūs, kod piec tāvu voi vacūs tāvu vadeitys meikļu miniešonys nūtyka  tai saucamuo „dādu salaseišona”. Kas tod tys taids beja? Dādu salaseišona suocēs aptyvai tai, ka saimis vacaistāvs saceja: „Kai radzu, jius naspiejat munu aizdūtū meikli atminēt, deļtuo byus juovodoj dādi. Dādu voduošona nūtiks kūču vokorā. Jau nu poša reita byus ar bārza molku juoizkurynoj pierts, juopīnas i juosasylda kubuls iudiņa, ar kū dādus mozguot. Ka vysi dādi byus piertī ar slūtu izpārti, nūmozguoti, apvylkti i aizvasti iz sātu, tod atīsit pi mane i es jums pasaceišu  meiklis atminiejumu.”

Dāds ir vaca, vīntuļa veceite voi veceits, kuru meikļu ceiņuos zaudiejušajam vajadzēja sarūšt svātkim. Nikaidys nagribiešonys voi atrunys te nav tykušys jimtys vārā. Dzeds saskaitejs tyvuokuos i tuoluokuos apleicīnis večus, par kotru tics pastuosteits juo raksturs i paskaidruots, kai ar jū juoapsaīt.

Vysu dādu laseišonys laiku nūtyka ari meiklis tuoļuoka miniešona. Kai tik meikle tyka atmynāta, tiuleņ dādu laseišonu puortrauce i otkon aizdeve jaunys meiklis. Tai dādūs salaseja ap 10–15 veceišu voi reizem pat 20, jo vēļ atminiejuma nabeja, tod laseja tuoļuok. Dādu laseišona varēja viļktīs vairuokys stuņdis i nūtikt leidz vālai naktei, jo meikļu mynātuoji nikai nagribēja pasadūt. I, kod teišam naatminēja, tod tū zynuoja vysa apleicīne, ka taidim i taidim meiklis mynātuojim ir salaseiti dādi. Taidā gadejumā meiklis atminiejums tyka pasaceits viņ Zīmyssvātkūs. Itei meikļu miniešona beja vasals pasuokums. Tī zibsnēja ospruoteibys i smīkli. Pa storpom tyka suosteitys puorsokys, lai mynātuoji varātu mīreigi pagudruot par meiklis atminiejumu, a vacaistāvs padūmuot – kaidi dādi jam vēļ zynomi. Beja gadejumi, ka salaseja leidz 30 dādu, a meiklis vystik naatminēja. Taidys nūtikšonys iļgi palyka ļaužu atmiņā, jo meikļu miniešona beja cīši prestiža padareišona.. Mes gon niu nanūsadūsim dādu salaseišonai, bet kaidys meiklis vystik paminēsim, par pīmāru:

Nu Jura dīnys, da Mikeļa dīnai durovu prīškā tiergs. (bišu kūzuls ar biteitem).

Ni rateņā vārpts, ni stuovūs austs, vystik paladzeņš nu dīgu taiseits. (ziernyukļa teiklys).

Miniki miņ, turiki tur, cikom turiki tur, miniki atmiņ. (durovu atslāgs).

Es īšu ite, tu ej tī – iz putrys kotla sasatiksim. (?).

Pādejuos meiklis atminiejumus drūsai varit rakstiet komentarūs.