Rubrikā „Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovska mums pastuosteis par kaidys cīši cīnejamys pūļu tauteibys zynuotneicys, slovonuos etnografis Stefanejis Uļjanovskys veikumu Latgolā. Viļānu apleicīnē jei tyka salasejuse i apkūpuojuse breineigys tautysdzīsmis, kurys tyka pīraksteitys ari ar notom. I mes niu vairim juos skaiteit, vuiceitīs, dzīduot i spēlēt ari myusu dīnuos. Taipat tyka laseitys meiklis, ticiejumi, nūstuosti, anekdotis, augu nūsaukumi, slimeibu uorsteišona i kaidi uorstnīceibys augi tam tyka izmontuoti, kaidys drēbis cylvāki tūlaik nosuojai i kaidu puortyku ēde, kaidus prīškmatus izmontuoja saimisteibā i kaidys sātys cēle. I tys vyss ir  nūtics pyrms 130 godu, jo 1891. godā Pūlejā Krakovys zynuotņu akademejis rokstu kruojumā jau izguoja juos etnografiskais tāluojums „Pūļu Inflantejis latvīši”.

Niu Stefanejis Uļanovskys Etnografiskū tāluojumu „Pūļu Inflantejis latvīši” mes varim skaiteit ari latvīšu volūdā. Tū Rēzeknis Tehnologeju akademeja izdavuse 2017. godā, bet vēļ agruok, jau 2011. godā, ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu tys izguojs Latgalistikys bibliotekys gruomotā gon latgalīšu rokstu volūdā, gon  pūliski.  Vysai Latgolai i patīseibā jau vysai Latvejai tei ir lela i breineiga kulturviesturis montuojuma līceiba. A mes, viļānīši, eistyn varim byut lapni i prīceigi, ka taišni itū vītu etnografe Stefaneja Uļanovska beja izalasejuse, te dzeivuojuse, tykusēs ar myusu seņčim i gastejuse jūs sātuos. Deļtuo pateiceibā par juos prācu myusu apleicīnē salaseitūs unikalūs materialus kruojūt, apkūpojūt i kuortojūt. Vilānu bazneicys duorzā ir pastateita pīminis pluoksne itai pūļu tautys eistyn dižajai meitai, jo da ituo pasauļa gora pietnīkim pavysam moz  beja ziņu  par Inflantejis latvīšu sadzeivi i folklorys boguoteibom.

Bet saceisim, kai tys ir, ari myusu dīnuos, mes, latgalīši, vysai moz zinim poši par sevi. Moz apsazynojam, ka pasauļa zynuotnīku i volūdys pietnīku acīs, myusu volūda vystik  ir interesanta i īviereibys cīneiga. Stefanejis Uļanovskys tekstim kai vīna nu pyrmūs pīsavārsue Adama Mickeviča universitatis Poznaņā profesore Nikole Naua, atrozdama tī jaunus, moz apsavārtus faktus viesturiskajai volūdnīceibai i volūdu tipologejis izzynuošonai. 2011. godā izīt juos latgalīšu volūdys gramatika angļu volūdā, kas saucās „A short Grammar of Latgalian”. Prasēsit, kaida tod ir ituos gruomotys syuteiba? Saprūtama līta – dareit latgaliskū lobuok zynomu volūdu pietnīkim pasaulī.

Lels bolsts latgalīšu volūdys aizstuoveibā, sapratnē, ka pret tū juoizatur nūpītni i atbiļdeigi kai tys teik dareits Norvegejā, ir norvegu tulkuotuojs i vuiceibu gruomotu sastuodeituojs Snorre Karkonens-Svensons. Norvegejā jim ir leidzeiga situaceja kai Latvejā, jo pastuov divejis rokstu tradicejis. Niu juo vadeibā tūp interesanta  latgalīšu rokstu volūdys apgivis gruomota īsuociejim. Snorris „Valodu mājā” Reigā nūteik ari latgalīšu volūdys kursi, kurus voda myusu jaunuokuos paaudzis latgalistikys specialiste Māra Mortuzāne-Muravska.

Nanūviertejama paleidzeiba vysus itūs Atmūdys godus ir sajimta nu Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis baltistikys nūdalis vadeituoja Alekseja Andronova. Jim tī baltistikys studeju programā ir latgalīšu volūdys kurss. Ir tykušys organizātys ari daudzys storptautyskys latgalistikys konfereņcis.

Tys vyss tai labi izaklausa i dorba nu myusu volūdnīku pusis ir īveikts daudz, pat Sibirejis latgalīšim, ekspediceju iz tīni laikā, nūvadeitys zīmys školys. Sovpus tys, cik mes poši asam  grybūši  kū latgalistikys lītuos dareit tepat pi myusu, Latvejā i Latgolā, ir viņ myusu pošu ziņā.

.