Itūreiz rubrikā “Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovksa mums pastuosteis par kaidu puorlykumu nu latvīšu literaruos volūdys, a  vāluok ari par kaidu tulkuojumu nu fraņču volūdys latgaliski.

2017. godā izdevnīceibā “Latvijas Mediji” dīnys gaismu īraudzeja Kārļa Skalbis slovonuos puorsokys “Kaķīša dzirnavas” (Kačeiša patmalis”) puorlykums latgalīšu rokstu volūdā. Gruomota sovus skaiteituojus prīcēja ari ar breineigajim muokslineicys Īvys Jurjānis zeimiejumim. Tai kai gruomota ir ari latvīšu literarajā volūdā, tod sūpluok voi blokus salyktys, tuos izaver kai dveiņu muosenis. Juos var nūlikt  blokus i laseit voi skaiteit, saleidzynojūt i īvārojūt vuordūs i teikumu veiduojumā atškireigū. Niu tū leidzeigi var dareit ari ar latvīšu volūdys obejuos rokstu tradicejuos pavysam naseņ izguojušū Alda Bukša detektivromanu “Bruoli”.

 A Kārļa Skalbis puorsokys puorlykums latgaliski pyrmū reizi tyka izdūts jau tuolajā 1921. godā i tod tys nūsaukums beja “Kačeiša dziernovas”. Itūreiz dziernovu nūsaukumā vys tik tyka lykts vuords patmalis, jo latgalīšim deļ tūs apzeimiešonys ir diveji vuordi. Kod teik runuots par maļšonu ar rūku, tod tuos ir dziernovys, bet iudiņa i vieja dziernovys saucam par patmalem.

Viņ struodojūt pi puorsokys teksta puorlikšonys latgaliski, saprotu vairuokys da ituo maņ nazynomys i naskaidrys lītys.  I prūti, kod latgalīšim ir suokusēs tei biegšona nu sovys volūdys i kaidi ir bejuši tī pirmeitejī cālūni. Deļ mane tys beja školys laiks, kod 1961. godā, suocūt vuicētīs 1. klasē, labi saprotu, ka tei muna sātys volūda ir koč kas napareizs i školai nadereigs.

2017. godā Latgolys kongresa symtgadis atceris pasuokumā Rēzeknē eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga sovā uzrunā latgalīšim atguodynuoja, ka pats Fraņcs Trasuns ir bejs par vīnuotu latvīšu volūdu i jei navar saprast, deļkuo niu latgalīši cylojās par tū sovu  rokstu tradiceju. Lai gon tai tys ir formulāts i aplīcynuots ari myusu Vaļsts volūdys lykuma 3. pantā, ka vaļsts nūdrūsynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.

Tūreiz es padūmuoju, nu kurīnis eksprezideņtei zinis par itaidu Fraņča Trasuna vīdūkli. Navar tok byut, ka nu zyla gaisa, jo kaids voi jei poša, gatavejūt taidys uzrunys, meklej i verās ari koč kaidūs rakstiskūs olūtūs. Taitod taidim juobyut. I tod da mane ari atguoja tei atkluosme, ka latgalīšim tys maratons voi garuo biegšona nu seve i sovys volūdys lelā mārā ir ari tuo poša myusu eistyn talanteiguo i daudz myusu latvīšu tautys lobā izdariejušuo cylvāka vys tik sovā laikā pīļautuo klaida voi dreižuok puorsteidzeiga lāmuma palaisšona tautā. 1907. godā sovys vuiceibu gruomotys “Školys Duorzs” prīškvuordā jis eistyn ir rakstejs, ka latgalīšu rokstu volūdu, cik viņ tys ir īspiejams, juotyvynoj baltīšu raksteibai. A tys beja laiks, kod juo vīdūkļam Latgolys raksteituo vuorda dryvā i raksteituoju apzinis veiduošonā beja cīši lels svors.

Sovukuort 1921. goda “Školys Duorza” izdavuma īvodvuordūs jis jau praseja pīdūšonys i atzyna, ka ir kliudiejīs  i niu raksteja par latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonys  napīcīšameibu, gramatikys formu i lykumu īvāruošonys vajadzeibu. Iz prīšku leidz pādejai sovys dzeivis stuņdei jis stuovēja i kryta par ūtruos latvīšu rokstu volūdys tradicejis – latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonu. Tai izīt, ka eksprezideņtis reiceibā, gatavejūt uzrunu Latgolys kongresa symtgadis atcerei, ir bejs viņ Fraņča Trasuna 1907. goda vīdūklis, navys juo vāluokuo leluo i stypruo puorlīceiba.

Gūds kam gūds Trasuns muocēja i nasabeida atzeit, ka ir kliudejīs. Viņ izlīta iudiņa nasasmeļsi. I vēļ. Sovā laikā ari nu pošys Latgolys vālātī deputati beja kiutri i Satversmis sapuļcē 1920.–1921. g. naatbaļsteja Fraņča Trasuna i Fraņča Kempa īsastuošonu par sovu volūdu i rakstiski tuos tīseibys ari natyka apstyprynuotys tai, kai tys tyka praseits 1917. goda Latgolys apsavīnuošonys ar Kūrzemis i Vydzemis latvīšim kongresa rezolucejā. Prūti, tod tai ari natyka rakstiski apstyprunuota Latgolys latvīšu praseiba pošim byut liemiejim par sovu volūdu. Storp cytu, taišni tū pasivitati i kiutrumu avīzis “Dryva” redaktors, bazneickungs Kazimirs Skrynda sovā laikā beja pīskaitejs i nūsaucs par vīnu nu latgalīšim vysai rakstureigūs septeņu nuoveigūs grāku.

Labi, ka 1921. goda puorsokys “Kačeiša patmalis” puorlykumā vēļ ir vuords “īt” – na “nuokt”, ari “palikt” vēļ nav puorsavierts par “kliut”. I labi, ka mes vēļ ari myusu dīnuos vys dzīdim “Guoju (na nuoču) pa mežu rubynu saudeitu”.